Centieni palīdzēt noved līdz apsūdzēto solam
Pieredzējusī "Gribu palīdzēt bēgļiem" ("GPB") projektu vadītāja Ieva Raubiško ir sociālantropoloģe, kura jau pirms gandrīz 10 gadiem, kad sākās kara plosītās Sīrijas bēgļu krīze, iesaistījās atbalsta kustībā kā aktīviste, izveidoja sociālo uzņēmumu "Humosa komanda". Ieva ir arī nepilngadīga bērna mamma. Centieni atbalstīt sīriešus, kas kļuva par Baltkrievijas organizētā hibrīdkara upuriem, noveduši viņu līdz apsūdzēto solam.
Kāda ir situācija pašas Raubiško izklāstā?
"Sākumā tika ierosināta krimināllieta pēc 285. panta 2. daļas par [cilvēku] pārvietošanu. Tā bija pret mani un Egilu Grasmani. Tā tika pārtraukta, pret Grasmani netika turpināta, bet pret mani tika izdalīta jauna lieta, kas ir pēc Krimināllikuma 20. panta un 284. panta otrās daļas, proti, par tīšu nelikumīgas robežšķērsošanas organizēšanu personu grupai," skaidro Raubiško.
Viņa stāsta, ka septiņu cilvēku grupa, kuras situācijā viņa ar kolēģi Grasmani iesaistījās, bija Latvijas robežu ar Baltkrieviju šķērsojusi pat vairākkārt, jo vēlējās pieteikties patvērumam, taču katru reizi robežsargi viņiem lika atgriezties Baltkrievijas teritorijā. Šādas, Baltkrievijas organizētas bēgļu grupas, kas lielā skaitā cenšas ienākt Latvijā, bija aktualitāte vēl līdz pagājušā gada rudenim. Šie cilvēki bija kļuvuši par hibrīdkara upuriem, taču Latvija durvis vēra tikai tiem, kuru veselība vai dzīvība riskantajā ceļā bija nonākusi briesmās, kā arī ģimenēm ar maziem bērniem.
Ziemas aukstumā palīdzību nesniedza visiem, kam tā patiešām būtu nepieciešama, uzskata organizācija "GPB", ar kuru centās sazināties atraidītie patvēruma meklētāji. Raubiško kolēģi Grasmani telefonisks izmisuma kliedziens no septiņu sīriešu grupas sasniedza, sēžot pie svinību galda Jaungada naktī, 2023. gada pirmajās stundās, atminas Raubiško.
"Viņi bija kritiskā stāvoklī, viena persona no grupas bija iekritusi grāvī un pilnībā izmirkusi. Saprotot, ka šo cilvēku veselība uz dzīvība ir briesmās, Egils Grasmanis izsauca mediķu brigādi. Viņiem [bēgļiem] tikusi sniegta pirmā palīdzība, viņi pat bija nonākuši slimnīcā, bet pēc tam atkal tika aizvirzīti uz Baltkrievijas teritoriju," stāsta Raubiško.
Sīriešu patvēruma lūgumu varas iestādes atstāja bez ievērības, norāda Raubiško. Pēc dažām dienām viņi vēlreiz uzmeklēja "GPB" .
Raubiško: Uztraucoties par viņu veselību un dzīvību, es, viņu pilnvarota, vērsos Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Latvijas Radio: Kāpēc viņi nekvalificējās patvērumam?
Raubiško: Tas nav vienīgais tāds gadījums. Viņu patvēruma pieteikums jau pat netika uzklausīts, pieņemts, viņiem netika dota iespēja un pienācīga piekļuve patvēruma procedūrai.
Tur bija arī viens nepilngadīgs jaunietis, kuram janvārī palika 18 gadu, diemžēl, šis jaunietis pazuda kopā ar vienu vīrieti no grupas. Mēs varam tikai cerēt, ka viņi negāja bojā.
Valsts robežsardzē gan uzsver, ka šādi centieni iekļūt Latvijā ir nelikumīgi. Pierobežas zonā arī izvietoti plakāti ar brīdinājumiem iedzīvotājiem: par darbībām, kas saistītas ar trešo valstu pilsoņu nelikumīgu uzturēšanos Latvijas teritorijā, pienākas krimināls sods.
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pagājušā gada beigās intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" skaidroja, ka 10 mēnešos novērsti 13 000 mēģinājumi nelegāli iekļūt Latvijā, atklāts arī, ka robežpārkāpēji no Balkrievijas puses cenšas ievilkt, iespējams, jau mirušu cilvēku ķermeņus.
"Latvijā ir konstatētas divu cilvēku mirstīgās atliekas, ir redzams, ka viņi ir bijuši vilkti. (..) Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, robežsargi saglabā cilvēcīgumu. Visos gadījumos, kad mēs redzam Baltkrievijas pusē kādu, kam ir nepieciešama palīdzība, mēs nekavējoties ziņojam Baltkrievijas dienestiem. Diemžēl, mēs novērojam, ka reaģēšana, ierašanās uz notikuma vietu bieži vien prasa desmitiem stundas," sacīja Pujāts.
Ar tiesas atbalstu iegūst īpašu statusu
Raubiško uzmanības lokā nonākušajai sīriešu grupai ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) atbalstu izdevās iegūt īpašu statusu.
"Pagājušā gada 11. janvārī ECT pieņēma lēmumu par pagaidu noregulējumu: viņus nevarēja izraidīt no Latvijas teritorijas līdz 8. februārim. Viņiem bija jānodrošina pārtika, ūdens, pagaidu mājoklis un apģērbs. Nolēmām pārliecināties, ka šie cilvēki tiešām tiek uzņemti un viņiem tiek sniegta nepieciešamā humānā palīdzība," stāsta Raubiško.
Arī cilvēktiesību aktīvisti 12. janvārī pierobežas zonā ieradās nelegāli, bet Raubiško par to ir skaidrojums: "Pārmetumi ir patiesi, mums patiešām nebija caurlaižu. Sapratām, ka mums nav laika, lai tās iegūtu."
ECT lēmums bija nosūtīts robežsardzei, tomēr sīriešu grupa, uz kuru tas attiecās, joprojām atradusies mežā bezpalīdzīgā stāvoklī.
"Mēs tūlīt pat zvanījām neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un arī zvanījām robežsardzei. Viņi [bēgļi] bija uz spēku izsīkuma robežas, viņi faktiski sabruka mūsu priekšā, viens vīrietis visu laiku trīcēja. Divus cilvēkus nogādāja slimnīcā, pārējos ņēma savā paspārnē robežsardze, mēs viņus vairs nesatikām. Mūs iztaujāja robežsardzes amatpersonas par administratīvo lietu, vēlāk jau tika uzsākta kriminālizmeklēšana," atminas Raubiško.
Apsūdzību uzrāda tikai Raubiško
Pēc pirmstiesas izmeklēšanas apsūdzību cēla tikai pret Raubiško. Valsts robežsardze, skaidrojot, ka vairs nav procesa virzītāja, no komentāra Latvijas Radio atteicās, to uzticot prokuratūrai. Arī lietas prokurore Irina Kudrjavceva-Dilba apsūdzību izvērstāk skaidrot atteicās, jo arī viņa vairs neesot procesa virzītāja, jo krimināllieta jau ir nodota tiesai.
"Notiks tiesas sēde par noziedzīga nodarījuma kvalifikāciju. Ievai Raubiško tika celta apsūdzība, ka viņa organizēja valsts ārējās robežas tīšu nelikumīgu šķērsošanu personu grupai. Tas ir tik daudz," sacīja prokurore.
Raubiško lieta nonākusi arī Latvijas Cilvēktiesību centra uzmanības lokā. Centra jurists Edgars Oļševskis norādīja, ka viņam nav piekļuves lietas materiāliem, bet noteikti sekošot līdzi šai tiesvedībai.
"Virziens uz vajāšanu pret cilvēktiesību aktīvistiem nevar beigties labi. Tas nav raksturīgs tiesiskām, bet gan totalitārām un autoritārām valstīm. Tāpēc mēs katru šādu gadījumu izceļam. Šeit, iespējams, būs nepieciešams lūgt arī Eiropas Savienības Tiesas iejaukšanos," pieļāva Oļševskis.
Savukārt ANO Bēgļu aģentūras pārstāvniecības Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vadītāja Annika Sandlunda pauda: "Kad nevalstiskās organizācijas vai brīvprātīgie veic humānās palīdzības darbu, labticīgi un to cilvēku labākajās interesēs, kam viņi palīdz, tad viņus nedrīkstētu sodīt par to."
Tiesvedības pret nevalstisko organizāciju un cilvēktiesību aktīvistiem bijušas arī citās valstīs, piemēram, Grieķijā, kur viņi pat vainoti sadarbība ar bēgļu pārvadātājiem, tomēr vaina nav tikusi pierādīta, sacīja Sandlunda.
Paziņojumus Raubiško aizstāvībai sociālajos tīklos izplatījuši Polijas cilvēktiesību aktīvisti, "GRUPA GRANICA" un pat Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča, rakstot: "Cilvēktiesību aizstāvei Ievai Raubiško vajadzētu atļaut strādāt brīvi un droši. Darbs dzīvību glābšanā nedrīkstētu tikt kriminalizēts. Latvijai jāpilda savas starptautiskās saistības un jāaizsargā bēgļi, patvēruma meklētāji, cilvēktiesību aizstāvji un NVO, kas viņiem palīdz."
Tikmēr no pieciem sīriešu bēgļiem, kas pēc Raubiško un Grasmaņa iesaistīšanās nonāca centrā "Mucenieki" un ieguva iespēju uzsākt patvēruma iegūšanas procedūru, vienam patvērums patiešām ticis pamatoti piešķirts, vēl vienam izskatīšanas process turpinās, bet trīs jau ir pametuši Latviju.
