Lai gan akcija sākusies vien nesen, tā jau guvusi plašu atsaucību, īpaši no vecākā gadu gājuma iedzīvotājiem.
Priekulnieks Jānis Džeriņš ir viens no tiem, kurš no sava dārza pilsētas puķu dobēm dāvājis trīs rožu stādus. Sirmais kungs atzīst, ka pēc gadiem desmit tie izaugšot tikpat krāšņi un kupli, kā šobrīd mājas pagalmā ziedošie krūmi. Tā kā puķu audzēšana Jānim kļuvusi par sirdslietu, viņš labprāt dalās ar savu bagātību.
“Tāpēc, ka es te dzīvoju, šinī pilsētā, lai būtu visur skaistums redzams,” viņš piebilst.
Ideja par priekulnieku rosināšanu piedalīties savas pilsētas apstādījumu veidošanā nākusi no sociālā centra darbiniekiem. Tajā jau vairākus gadus aktīvi darbojas invalīdu atbalsta grupa, kas ik pavasari rīko augu apmaiņas punktu. Sociālie darbinieki atzīst, ka pensionāri ir visaktīvākie savu piemājas dārziņu kopēji, arī puķu audzētāji un stādu dāvātāji pilsētai.
Priekules novada sociālā dienesta vadītāja Mārīte Gertnere saka, ka “pie katras puķes ir stāsts, pie katras puķes ir viņa sirds, vai tā ir maza prīmuliņa, vai rozīte, bet tas ir gabaliņš no viņa dzīves”.
Esošās puķu dobes pilsētas apstādījumos tiek paplašinātas, lai kļūtu pamanāmākas un daudzveidīgākas. Katrā no tām kompozicionāli tiek rasta vieta arī priekulnieku dāvātajiem augiem. Dārzniece Evita Valdmane stāsta, ka šobrīd esot iestādītas vairākas hortenzijas, sīpolpuķes, ziemcietes.
“Uzdāvina to stādiņu, tad viņi iet garām, ierauga - o, mans stāds ir tur. Pašiem prieks un apkārtējiem prieks,” piebilst Valdmane.
Priekules sociālā centra rīkotā akcija „Es savai pilsētai” turpināsies līdz pat septembra vidum, kad ikvienam ir iespēja no pasīva vērotāja kļūt par aktīvu savas pilsētvides veidotāju.
