Ziedu sezona sākas
Starp lielākajiem audzētājiem ierindojušies "Sedumi", "Kliģeni", "Grobiņas ziedi", kas gan lielākoties ziedus audzē podos, un tikai daļa no tiem ir grieztie ziedi. "Kliģenu" saimnieks Aleksandrs Raubiško pastāstīja, ka sezona tikai sāk savu apgriezienu.
Aleksandrs Raubiško: Ir narcises, krokusi, hiacintes, tulpes, būs neaizmirstules. Plašā sortimentā ir.
Vai pieprasījums pēc ziediem aug? Nezinu. Negribētos tik optimistiski teikt, ka aug. Laikam cilvēki naudu skaita. Man nav informācijas, cik daudz ienāk caur bāzēm. Par vasaras puķēm runājot, laikam vietējais audzētājs nodrošina vietējo tirgu. Prīmulas un hiacintes noteikti nāk. Tagad tuvosies Valentīna diena, gan 8. marts, un noteikti bāzes strādās pilnā sparā. Sezona vēl nav kārtīgi iesākusies, vēl tikai pats sākums. Mums lielākie apgrozījumi ir tad, kad sākas vasaras puķes, šī ir tikai prelūdija.
Plašu ziedu sortimentu piedāvā "Grobiņas ziedi". Iepriekš uzņēmums grieztos ziedus audzēja arī ziemā, bet pēdējos gados to nedara augsto izmaksu dēļ.
"Resursu cenas ir augstas, tāpēc produkcija būs mazliet vēlāk, jo tik agri vēl nesildām kā citus gadus. Bet viss būs, pavasaris jau ir sācies – hiacintes, prīmulas, narcises. Podi jau iet pilnā sparā, un pamazām sākam arī stādīt vasaras stādus.
Cilvēki ļoti grib vietējo preci un nāk ar lielu nopūtu – vai jums vēl nav, ļoti gaidām.
Pircēji ir uzticīgi un pacietīgi gaida, kad mums viss saziedēs. Nupat varam viņus iepriecināt, ka pavasara puķes jau zied. Ko mēs neaudzējam, to iepērkam, jo mums jānodrošina puķu veikala sortiments. Viss kļuvis dārgāks, cenas aug, bet nevaru teikt, ka tāpēc mūsu produkcija neietu," pastāstīja "Grobiņas ziedu" pārstāve Inta Rudenko.
Reeksports arī uz Krieviju
Spriežot pēc oficiālās statistikas, Latvijā ievesto ziedu vērtība pieaug. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem nogriezti svaigi, kaltēti vai citādi apstrādāti ziedi ievesti par 31 miljonu eiro, kas ir augstākais rādītājs pēdējo divdesmit gadu laikā. Lauvastiesa ievesta no Nīderlandes.
Pērn nozīmīgu daļu veidoja ziedu eksports – izvesti ziedi par 30 miljoniem eiro, to skaitā
ziedu eksports uz Krieviju bija teju 20 miljonus eiro vērts.
Tas nozīmē vienu – joprojām Latvija ir placdarms griezto ziedu transportēšanai uz agresorvalsti.
Kopš 2011. gada Krievija stabili turas lielāko pušķiem domāto griezto ziedu eksporta valstu saraksta galvgalī. Lielākā eksporta vērtība sasniegta 2022. gadā, kad uz Krieviju izvesta prece par 23,4 miljoniem eiro, un tas noticis gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā.
Šie vairumā gadījumu nav ziedi, kas audzēti Latvijā, bet gan nākuši no citām valstīm un praktiski iziet cauri tranzītā.
Komentējot šos ārējās tirdzniecības datus, Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš gan zināja teikt, ka lielākā daļa no importa bijis reeksports:
"Nav vietējo uzņēmumu, kas eksportētu. Tas ir tikai un vienīgi reeksports.
Dzīvo augu podos [eksports] ir stipri krities. Ar grieztajiem ziediem Latvijā nodarbojas gaužām maz uzņēmumu. Tie, kas šajā jomā ir bijuši aktīvi no Stādaudzētāju biedrības, piemēram, [griezto ziedu audzētājs] "Ar B Agro", tie šo darbu ir pametuši. Savukārt tie, kas nodarbojas ar tīro spekulēšanu – ievest un izvest, ar tiem biedrībai kontakts nav tik ciešs."
Vītoliņš atzina, ka stādaudzētājiem jābūt vienotiem un ar savu preci jāizkonkurē imports. Audzētāji šo pavasari sagaida darbīgi: rada e-veikalus, īsteno digitalizācijas projektus, papildina katalogus.
Lai arī pagājušais gads nav bijis veiksmīgs un dažiem realizācija sarukusi par 30–40%, šis gads parādīšot īsto situāciju tirgū, piebilda Vītoliņš.
