Pret šo ieceri bija tikai divi kandidāti – Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis un „No sirds Latvijai” (NSL) pārstāvis Aivars Meija.
NSL uzskata, ka lēmums 2009.gadā likvidēt padomes bijis pareizs solis un partija iebilst pret padomju atjaunošanu. Tā vietā ir jāizveido viena institūcija – birojs, kas uzraudzītu visu uzņēmumu valdes, „kurās strādā profesionāļi, kas atbild ar savu mantu un godu”.
Latvijas Reģionu apvienības līderis Dainis Liepiņš, kurš savulaik bija rekordists ieņemamo amatu skaita ziņā valsts uzņēmumos, NSL priekšlikumu par biroja izveidi nodēvēja par muļķībām, jo šādam birojam nebūs specifiskas zināšanas atkarībā no uzņēmuma darbības jomas.
Tā būs viena korupcijas iestāde. Padomēm ir jābūt, bet ir jābūt kritērijiem, pēc kādiem principiem visos uzņēmumos tiek pārvaldītas finanses un pēc kādiem kritērijiem pieņem cilvēkus un slēdz līgumus,” pauda Liepiņš.
Arī „Vienoti Latvijai” Zemgales saraksta līderis Aigars Kalvītis padomju likvidēšanu uzņēmumos nodēvēja par populismu, jo tādējādi „politiskās figūras ir sasēdinātas valdēs”, kas ir dubultā sliktāk.
„Padomes locekļiem jābūt atbildīgiem par saviem lēmumiem ar savu personisko mantu un līdzekļiem, bet ministram jāatkāpjas, ja tiek konstatēts, ka uzņēmums ir neveiksmīgs,” partijas nostāju pauda Kalvītis.
Viņaprāt, tieši ministram ir jāizvēlas padomes locekļi un par to arī jāatbild.
Savukārt „šoferu dēlu” iecelšana padomēs ir politiskās kultūras jautājums. „Nevajag nespējas dēļ vai arī spējas dēļ savējos kaut kur virzīt un padarīt par ķīlnieku uzņēmumus,” sacīja Kalvītis.
Padomju atjaunošanu atbalstīja arī „Vienotības” līderis Jānis Reirs, vienlaikus uzsverot, ka padomju likvidēšana bija pareiza, jo sabiedrības uzticība tām bija zaudēta. Tagad vajadzētu noteikt gan padomju locekļu atbildību, profesionalitātes kritērijus, tāpat padomju locekļiem jābūt lojāliem pret valsti, nevis konkrētu cilvēku.
Ja ir definēta kontrole un atbildība, padomju atjaunošanu atbalsta arī Nacionālās apvienības līderis Edvīns Šnore, bet „Latvijas attīstībai” pārstāvis Vladimirs Reskājs uzskata, ka ir jāpieņem kapitālsabiedrību pārvaldīšanas likums, kurā jānoteic kritēriji, pēc kādiem izvēlas padomes locekļus.
Atbalstu padomju atjaunošanai pauda arī Latvijas Krievu savienības pārstāve Ludmila Ušakova un „Saskaņas” Zemgales saraksta līderis Krišjānis Peters.