Lūgums tikties ar prezidentu Andri Bērziņu nācis no Levitina puses. Neko daudz par savas vizītes nolūku Melngalvju namā Putina palīgs presei neatklāj. Rīgā esot ieradies pēc "Baltijas foruma" organizatoru ielūguma piedalīties konferencē. "Baltijas forumu" kā ik katru gadu rīko "Saskaņas centra" līderis Jānis Urbanovičs. Taču nav šaubu - tikšanās ar Bērziņu ir plānota Kremlī, jo diez vai Levitins uzdrošinātos doties uz Melngalvju namu bez sava priekšnieka - Vladimira Putina - akcepta.
„Mēs runājām par divpusējām ekonomiskajām attiecībām, par tirdzniecības veicināšanu. Arī par tranzīta attīstību un tranzītkravu palielināšanu caur Latviju. Gribu uzsvērt, ka Latvijas ostās tiek pārkrauti 75 miljoni tonnu kravu. Tas ir liels daudzums. Runājam arī par dzelzceļa modernizēšanu, lai varētu pāriet uz elektrifikāciju," saka Levitins.
Abas puses uzsvēra, ka Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības rādītāji šogad būšot labākie pēdējos gados. Tirdzniecības apjoms sasniegšot 11 miljardus ASV dolāru. Krievijas puse esot ieinteresēta izmantot Latvijas ostas graudu kravu pārkraušanai, jo Krievijas dienvidos ir tikai viena osta.
„[Sarunā] īpaši uzsvēra, ka Latvija un Krievija kopīgi strādā pa NATO ziemeļu distribūcijas tīklu koridoru, pa kuru tiek vestas no Afganistānas militārās kravas, bet ka nākotnē šis te koridors primāri būtu pārveidojams par komerckanālu. To uzsvēra abas puses," par sarunām stāsta Valsts prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Vēl viens būtisks jautājums bijis sadarbība aviācijā. Esot runāts par "airBaltic" pasažieru pārvadājumu paplašināšanu no un uz Krieviju.
„Ir liela interese tūristiem un, kā izteicās Levitins, kāpēc Latvija patīk mūsu cilvēkiem, tāpēc, ka te ir politiska stabilitāte. Jāteic, ka sarunā faktiski netika skarti nekādi politiskie aspekti vai politiski uzstādījumi vienai valstij pret otru. 99 % sarunas noritēja par ekonomisko sadarbību," saka Krapāne. „Neviena no domām netika pieteikta kā vēstījums no Putina, bet jebkurā gadījumā, ja Putina palīgs sarunājas ar Latvijas prezidentu, tad viņš neizsaka savas privātās domas."
Krievijas politologi amatu - prezidenta palīgs - nodēvējuši par kaujas vienību Kremļa administrācijā. Putina palīgiem vienmēr bijusi liela ietekme un vara. Igors Livitins iepriekš bija Krievijas transporta ministrs un Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētājs. Pēc tam, kad pagājušajā gadā Krievijā izveidoja jauno Dmitrija Medvedeva valdību, Levitins un vēl vairāki citi ministri tajā neiekļuva. Kad Putins atgriezās Kremlī kā prezidents, viņš bijušos savas valdības ministrus iecēla par palīgiem, un viņi turpināja nodarboties ar jomām, kurās strādāja kā ministri. Kā toreiz norādīja politologi, faktiski tas nozīmējot otras paralēlas valdības izveidi, kura jebkurā brīdī var palabot ministru kabineta lēmumus un premjeram Dmitrijam Medvedevam visu laiku būšot jāuzmanās, lai nepārkāptu noteiktās robežas. Faktiski palīgi nodrošinot, ka visi stratēģiskie lēmumi tiek pieņemti vienīgi Kremļa administrācijā.
