Savu viedokli par jauno sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumprojektu prezidents nosūtījis Saeimas Cilvēktiesību komisijai un Mediju politikas apakškomisijai. Deputāti Saeimā pašlaik diskutē par likumprojektu pirms otrā lasījuma. Saeimas komisijā iepriekš vienojās atstāt esošo finansēšanas kārtību ar ikgadēju budžeta piešķīrumu. Deputāti diskutēja arī par noteiktu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP) sabiedriskajiem medijiem, tomēr šo ieceri komisijā noraidīja.
Arī prezidents neuzskata, ka finansējums būtu jānosaka kā procents no IKP.
„Mēs zinām, ka Saeima ir sakrājusi uz savas galvas milzīgu apjomu tukšu solījumu. Likt klāt kārtējo tukšo solījumu, kas ir procenti no IKP, neuzņemoties atbildību par to, vai to ir iespējams realizēt, ir vienkārši nepieņemami. (..) Es nevaru atbildēt uz jautājumu, kura izvēle būtu labāka, vai tā ir nodeva, ko maksā visi, jo visi mēs lietojam informāciju tādā vai citā veidā, vienalga, vai tas ir radio, televīzija vai interneta portāli.
Tātad, vai tā ir nodeva, ko maksā visi, vai tas ir procents no kaut kāda konkrēta nodokļa, kā ir pieņemts lēmums attiecībā uz Kultūrkapitāla fondu no akcīzes nodokļa. Šis jautājums ir jāizpēta.
Bet kāpēc tas ir svarīgi? Tas ir svarīgi tāpēc, lai ar šo ikgadējo budžeta piešķīrumu netiktu izdarīts tiešs vai netiešs spiediens uz sabiedriskajiem medijiem,” stāstīja prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos Sarmīte Ēlerte.
Attiecībā uz likumā paredzēto jauno padomi, kas būtu atbildīga tikai par sabiedriskajiem medijiem, Levits pauda viedokli, ka uzskata, ka padomei vajadzētu sastāvēt no trim cilvēkiem. Nākamnedēļ Saeimas komisijā paredzēts diskutēt par jaunās padomes sastāvu. Apspriešanai piedāvāts variants par trīs un par piecu cilvēku padomes sastāvu.
"Prezidenta priekšlikums, kas arī ir ietverts šajā viedoklī, ir, ka padome būtu jāveido no trim padomes locekļiem, no kuriem vienu izvirzītu Saeima, vienu izvirzītu memorandu padome, kas ir nevalstisko organizāciju apvienība, un vienu izvirzītu Valsts prezidents. Kāpēc šis variants ir labāks nekā, piemēram, variants, ka Saeima izvirza divus vai trīs padomes locekļus? Tāpēc, ka tas liktu Saeimai vienoties par kandidātu. Un tas būtu institūcijas pārstāvis. Tiklīdz tur ir divi Saeimas pārstāvji, tā pēc būtības vai nu ir, vai var rasties viedoklis, ka tie ir partiju pārstāvji, un, ņemot vērā, cik ārkārtīgi svarīgi medijam, un sabiedriskajam medijam varbūt it īpaši, ir sabiedrības uzticība, tad
šī padome būtu jāveido tā, lai tā neradītu sajūtu par politiskām ietekmēm," prezidenta viedokli pauda Ēlerte.
KONTEKSTS:
Jaunais sabiedrisko mediju likums regulēs Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvaldību, ar likumu cer nodrošināt stabilu un adekvātu finansējumu sabiedrisko mediju darbam, kā arī iezīmēt nākotnes attīstības vīziju – tātad LTV un Latvijas Radio apvienošanu. Jaunajā likumā paredzēts nodalīt pašreizējās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, novēršot interešu konfliktu tās uzdevumos. Pašlaik tā gan pārrauga elektronisko mediju nozari, gan ir sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja. Ar likuma pieņemšanu iecerēts veidot vēl vienu – tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīgu padomi.
Mediju eksperti iepriekš kritizējuši deputātu lēmumu nemainīt sabiedrisko mediju pašreizējo finansēšanas modeli.
Sabiedrisko mediju finansējums Latvijā ir mazākais Baltijas valstīs. 2017. gadā Igaunijā sabiedrisko mediju kopējais budžets bija 36,97 miljoni eiro, Lietuvā – 36,13 miljoni eiro, bet Latvijā – 27,74 miljoni eiro. Latvijā budžeta dotācijas apmērs ir 0,1% no IKP, kamēr vidējais Eiropas rādītājs ir 0,17%.
