Mediju eksperti kritizē deputātu lēmumu nemainīt sabiedrisko mediju finansēšanas modeli

Mediju eksperti kritizē deputātu lēmumu nemainīt sabiedrisko mediju pašreizējo finansēšanas modeli. Saeimā šobrīd strādā pie jaunā sabiedrisko mediju un to pārvaldības likuma. Deputātiem uz galda bija divi priekšlikumi: veidot finansējumu pēc noteiktas formulas, piemēram, piesaistīt iekšzemes kopproduktam (IKP), vai arī atstāt esošo kārtību, kad naudu medijiem piešķir no gadskārtējā budžeta. Šonedēļ Saeimas Cilvēktiesību komisijā lēma atstāt esošo kārtību. Tomēr mediju eksperti norāda, ka tā ir slikta ziņa medijiem un arī sabiedrībai.

ĪSUMĀ:

  • KM rosina sabiedriskajiem medijiem novirzīt 0,17% no IKP; FM par labāko uzskata esošo kārtību.
  • Finanšu ministrs Reirs norāda – nepieciešama reforma, tostarp apvienojot sabiedriskos medijus.
  • Nolemj nemainīt sabiedrisko mediju finansēšanas modeli; deputāte Tērauda atsaucās uz politisko realitāti.
  • Tās ir sliktas ziņas sabiedriskajiem medijiem un visai sabiedrībai, uzskata asociētais profesors Buholcs.

Mediju eksperti kritizē deputātu lēmumu nemainīt sabiedrisko mediju finansēšanas modeliAnnija Petrova
    Diskusijas par fiksētu sabiedrisko mediju finansējumu, kas piesaistīts kādam konkrētam ekonomikas rādītājam, ir jau vairākus gadus. Piemēram, Kultūras ministrija (KM) piedāvāja noteikt Eiropas vidējo līmeni, kas ir 0,17% no IKP. Tas būtu ne tikai prognozējams finansējums, bet arī padarītu sabiedriskos medijus neatkarīgus no ikgadējiem politiskiem lēmumiem, norādīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore Vita Dreijere.

     

    "Atceros arī tos Saeimas komisiju apmeklējumus tad, kad es gāju vēl kā žurnāliste, dzirdēju šīs diskusijas par budžetu. Tostarp arī par sabiedrisko mediju finansējumu. Tas, kā politiķi tieši par sabiedriskajiem medijiem runāja, varbūt, ka tagad tā attieksme ir citādāka, bet tolaik tā bija tāda, - it kā viņi būtu sabiedrisko mediju saimnieki," atzina Dreijere.

    Viņa uzskata, ka ideāls sabiedrisko mediju darbības modelis ir maksimāla neatkarība no politiskiem lēmumiem vai politiķiem.

    Finanšu ministrija (FM) tikmēr par labāko uzskata esošo kārtību. Pēc vienas no diskusijām Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisijā septembra beigās finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka vispirms vajadzīgas reālas pārmaiņas.

    "Nepieciešama ir reforma. Tie ir tie atslēgvārdi. Mēs varam rādīt un stāstīt piemērus no citām valstīm, bet mēs arī lasām par šīm reformām – apvienotiem medijiem, infrastruktūras apvienošanu un pārējām lietām," sacīja finanšu ministrs.

    Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/ Par!") iepriekš atbalstīja fiksētu sabiedrisko mediju finansējumu. Tomēr šoreiz atsaucās uz politisko realitāti.

    "Es arī dzīvoju politiskā realitātē, kur Finanšu ministrija un Ministru kabinets nepilda šos likumus, kas ir daudzos likumos ierakstīts, un tamdēļ, man liekas, ka mums ir jāstrādā ar to, kas mums ir," teica Tērauda.

    "Es domāju, ka tās ir sliktas ziņas sabiedriskajiem medijiem un līdz ar to var teikt, ka tās ir sliktas ziņas mums kā sabiedrībai," teica Vidzemes Augstskolas Sabiedrības zinātņu fakultātes asociētais profesors Jānis Buholcs. Viņš norādīja, ka spēcīgiem sabiedriskajiem medijiem vajadzīgs stabils un pietiekams finansējums. Pašreizējais modelis to nodrošināt neļauj.

    "Nav jau slikti, ka tagad politiķi ir sākuši saprast, ka viņiem nevajadzētu dot solījumus, kurus viņi nespēj pildīt. Bet šajā gadījumā drīzāk jautājums ir par to, vai tiešām nav iespējams šo problēmu risināt, jo šī problēma ir ilgtermiņa. Ilgtermiņā ir tā, ka Latvijas sabiedriskajiem medijiem finansējums ir zems. Un pēc būtības politiķi jau tam arī neiebilst. Viņi arī piekrīt, ka tiešām problēma pastāv. Bet jautājums ir par to, vai viņi spēj šo problēmu risināt, un viņiem tomēr būtu jāspēj šo problēmu risināt," teica Buholcs.

    Ideja par finansējuma piesaisti iekšzemes kopproduktam (IKP) ir laba, uzskata Buholcs. Līdz ar to, viņaprāt, jautājums ir par prioritātēm.

    Arī Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore Anda Rožukalne uzskata, ka ar esošā modeļa saglabāšanu nevar mazināt draudus sabiedrisko mediju neatkarībai.

    "Un tādas atrunas, ka tikai ir kāds ideālais modelis, kuram nav neviena trūkuma, - tāda nav.

    Bet tiešām ir ļoti žēl, jo tajā ir investēts un gadiem ilgi. Pats likums ir apspriests un koncepcija. Diemžēl ir redzams, ka arī šī izlaiduma politiķi neatšķiras no iepriekšējiem," sprieda Rožukalne.

    Eksperti arī iepriekš norādījuši, ka finansējuma modeļa uzlabojumi bija viens no jaunā sabiedrisko mediju likuma mērķiem. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā spriest par jauno likumu turpinās jaunnedēļ.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti