Prezidenta amata kandidāti Levits, Jansons un Šmits – kas viņi ir?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lai gan sākotnēji Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits bija vienīgais kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, tomēr, tuvojoties vēlēšanām, viņam parādījās  konkurenti – tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits. Kas ir šie kandidāti, par kuriem Saeima balsos jau trešdien, 29.maijā.

Egils Levits – otrais oficiālais mēģinājums

Pirms četriem gadiem – 2014. gadā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits Valsts prezidenta vēlēšanu priekšpēdējā kārtā piekāpās Raimondam Vējonim. Šī ir otrā reize, kad Levits oficiāli nominēts Valsts prezidenta amatam. 

  • Levita kandidatūra prezidenta amatam izskanēja arī 2007. un 2011.gadā, bet līdz nominācijai netika.
  • Levitu sauc arī par  Satversmes Preambulas tēvu.
  • 2015. gadā prezidenta vēlēšanās viņš “izkrita” otrajā kārtā.
  • Šoreiz Levita kandidēšanas nosacījums ir – koalīcijas atbalsts.

lasi vairāk par Egilu Levitu šeit >

 

Juris Jansons – amats bruģē ceļu uz atpazīstamību

Tiesībsargs Juris Jansons starp iespējamiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu minēts arī pirms četriem gadiem, taču toreiz līdz nominācijai netika.

  • Tiesībsarga amatam toreizējo Rīgas slimokases likvidatoru 2011. gadā virzīja “Saskaņa”.
  • Taču pirmo reizi viņš ievēlēts šajā amatā ar ZZS un “Par labu Latviju” atbalstu.
  • Iespējams, par lielāko panākumu viņa pirmajā termiņā var uzskatīt izmaiņas, ka mācību literatūru skolās finansē valsts.
  • Izteikumi par dažu NVO radītu nepatiesu priekšstatu par nepilsoņu stāvokli viņam maksāja “Saskaņas” atbalstu 2016. gadā pārvelēšanā.
  • Aptaujas liecina – viņš izpelnījies pozitīvu iedzīvotāju vērtējumu tiesībsarga amatā.

lasi vairāk par Juri Jansonu šeit >

Didzis Šmits – jau ilgus gadus tuvu politikai

Saeimas deputāts Didzis Šmits, kuru Valsts prezidenta amatam izvirzījušas “KPV LV” Saeimas frakcijas deputātes Karīna Sprūde un Linda Liepiņa kopā ar pie frakcijām nepiederošajiem parlamentāriešiem Aldi Gobzemu un Jūliju Stepaņenko, tikai pirmajā mirklī var šķist politikas jaunpienācējs.

  • Šmits bija Tautas partijas ārlietu ministru Pīka un Pabrika biroja vadītājs.
  • 2005. gadā kļuva par Rojas domes deputātu.
  • Vēlāk pievienojās “Jaunajam laikam”, 2006. gadā kļuva par Zivrūpnieku savienības prezidentu.
  • 2009. gadā nodibināja partiju “Jaunlatvija”, tās panākumi bija pieticīgi.
  •  Pirms 10. Saeimas vēlēšanām mēģināja pievienoties Šķēles un Šlesera partijai “Par labu Latviju”.
  • Pievienojās “KPV LV” un saukts par kandidātu uz ekonomikas vai ārlietu ministra amatu.
  • Pirms valdības apstiprināšanas no ekonomikas ministra amata atteicās.

lasi vairāk par Didzi Šmitu šeit >

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti