Valsts Prezidenta vēlēšanas

Egīls Levits

Valsts Prezidenta vēlēšanas

Didzis Šmits

Juris Jansons

Juris Jansons – amats bruģē ceļu uz atpazīstamību

Tiesībsargs Juris Jansons starp iespējamiem kandidātiem uz Valsts prezidenta amatu minēts arī pirms četriem gadiem, taču toreiz līdz nominācijai netika. Šogad viņu kā iespējamu kandidātu valsts augstākās amatpersonas godam iztaujāja partijas “KPV LV” frakcija, taču galu galā par viņa izvirzīšanu parūpējās Zaļo un zemnieku savienība.

Plašāku atpazīstamību Juris Jansons, kam saskaņā ar oficiālo CV ir maģistra grāds ekonomikā un jurisprudencē, ieguvis tiesībsarga amatā. Tajā viņš patlaban aizvada otro pilnvaru termiņu, kurš beigsies 2021. gada 16. martā.

Tiesībsarga amatam Jansonu, kurš tobrīd bija „Rīgas slimokases” likvidators, 2011. gadā izvirzīja „Saskaņas centrs”, taču pirmo reizi šajā amatā viņš tika ievēlēts ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partiju apvienības „Par labu Latviju” atbalstu.

Tolaik tika baumots, ka patiesībā Jansona kandidatūru izraudzījusies valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS.

Šī politiskā spēka atbalsts Jansonam, kura kompetence cilvēktiesību jautājumos tolaik tika nopietni apšaubīta, izraisīja spriedzi tā brīža valdību veidojošo partiju – „Vienotības” un ZZS starpā.

Pirmo reizi kandidējot uz tiesībsarga amatu, Jansons gan apgalvoja, ka nav saistīts ar nevienu politisko partiju. Darbu tiesībsarga amatā Jansons sāka ļoti aktīvi – jau savā pirmajā darbības gadā viņš rosināja diskusiju par viendzimuma pāru partnerattiecību regulējuma nepieciešamību, vērsās pie ģenerālprokurora ar lūgumu sākt kriminālprocesu par, iespējams, prettiesisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu no darījumiem ar nekustamo īpašumu, nāca klajā ar atzinumu, ka elektroenerģijas tarifu paaugstināšana bijusi nepamatota un tamlīdzīgi.

Jāpiebilst gan, ka nedz jautājumā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu, nedz elektroenerģijas tarifu lietā reālas izmaiņas Jansonam neizdevās panākt.

Aptuveni pusotru gadu pēc apstiprināšanas amatā viņš intervijā ziņu aģentūrai LETA Tiesībsarga biroja sadarbību ar valdību un Saeimu raksturoja kā „kurlā un mēmā dialogu”, to skaidrojot arī ar tā brīža valdošās koalīcijas partiju „politisku greizsirdību”. 1

Iespējams, par lielāko tiesībsarga Jansona panākumu viņa pirmajā pilnvaru termiņā var uzskatīt Izglītības likuma grozījumus.

Ar tiem likumā tika noteikts, ka mācību literatūras – grāmatu un darba burtnīcu – iegāde jāfinansē valstij.

Jansona pirmajā pilnvaru termiņā asu „Nepilsoņu kongresa” kritiku izpelnījās viņa nostāja nepilsoņu jautājumā – Jansons bija izteicies, ka atsevišķu nevalstisko organizāciju aktivitātes radījušas starptautiskajām organizācijām nepatiesu priekšstatu par nepilsoņu stāvokli Latvijā.

Šis konflikts Jansonam maksāja „Saskaņas” atbalstu 2016. gadā, kad Saeima lēma par viņa apstiprināšanu uz otro pilnvaru termiņu.

Pirms izšķirošā Saeimas balsojuma „Saskaņa” nolēma nemaz neaicināt Jansonu uz savu frakciju un balsojumā par tiesībsarga ievēlēšanu atbalstīja viņa konkurenti – „Vienotības” izvirzīto Rīgas Stradiņa universitātes lektori Ilzi Bērziņu-Ruķeri.

Otrajā Jansona pilnvaru termiņā Tiesībsarga birojs pastiprinātu uzmanību pievērsis bērnu ārpusģimenes aprūpes jautājumiem un situācijai valsts sociālās aprūpes centros.

Savukārt šā gada aprīlī Jansons paziņoja, ka vērsīsies Satversmes tiesā, ja tuvāko divu mēnešu laikā netiks paaugstināts garantētā minimālā ienākuma līmenis.

Tirgus un socioloģisko pētījumu centra „SKDS” aptaujas liecina, ka Jansons izpelnījies pozitīvu vērtējumu gan latviešu, gan krievu valodā runājošajā auditorijā.

--

1 http://leta.lv/archive/search/?patern=Juris%20Jansons&item=6DC8B4D9-94D6-4736-A2B8-56D6CCE36C8E&date=-7200,1558818000&mode=&_fy=2012

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti