Jau vairākus gadus Latvijā mēģina ieviest jaunos, ES atbilstošos gāzes balonus.
Tie aizvietotu sarkanos, vēl no padomju laikiem mantotos GOST balonus, kurus šobrīd lieto lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību. Taču izrādās, ka daļu Lietuvas pierobežas iedzīvotājus jaunā sistēma nemaz neuztrauc, jo viņi gāzes balonus jau sen pērk Lietuvā
Arī pieci.lv centās noskaidrot, cik vienkārši ir Lietuvā iegādāties un uz Latviju pārvest sarkano gāzes balonu. Kopā ar Antru, kura dzīvo Lietuvas pierobežā un mēdz doties uz Lietuvu iepirkties, pieci.lv devās uz vienu no Lietuvas pierobežas pilsētām – Jonišķiem. Tieši uz turieni daudz Jelgavas novada pierobežas iedzīvotāju dodas pirkt gāzi. Nezinātājam Jonišķu gāzes balonu maiņas punktu atrast būtu grūti, jo uz to nav norāžu un tas atrodas uz kādas nelielas ieliņas ārpus pilsētas centra.
Gāzes balonu apmaiņas punkts patiesībā ir maza būdiņa, kurai apkārt ir daudz metāla skapju ar gāzes baloniem un viena uzpildes stacija autogāzei. Pieci.lv novietoja automašīnu un devās pie vīrieša, kurš strādā šajā gāzes apmaiņas punktā. Vīrietis bija ģērbies darba kombinezonā, aptuveni 55 gadus vecs, seju rotā sirma bārda. „Jā, jā, 16 eiro. Pagaidām mums vēl nebūs jaunie baloni. Jā, mainām. Galvenais, lai baloni nav ar tiem vecajiem krāniem, kādi agrāk Latvijā bija. Lai mazie ir,” saka vīrietis.
Maiņas punktā strādājošais vīrietis arī stāsta, ka latvieši pie viņa iegriežoties bieži. „Brauc, brauc. Pa desmit, divdesmit baloniem uzreiz ņem. Saka, 10 eiro lētāk. Šodien arī jau bija,” viņš norāda.
Lietuvā var gan apmainīt vecos balonus, gan arī tos uzpildīt, kas nozīmē, ka mājās varam atgriezties ar to pašu balonu, kuru aizvedām.
Lietuvas pierobežā esošajā Vilcē dzīvo Anna. Kaut arī Vilces pagastā ir divi balonu maiņas punkti, pēdējo pusgadu viņa pēc gāzes brauc uz Lietuvu.
“Kad viņiem palika eiro, tikai tad sākām braukt. Ja godīgi, no mūsu mājas Jonišķi tuvāk nekā Jelgava. Astoņi eiro starpība, aizbrauc paņem, nopērc. Vēl paliek maizītei,” saka Anna.
Anna arī stāsta, ka vilcenieši pērk gāzi Lietuvā, bet vēl vairāk šo iespēju izmanto Elejas iedzīvotāji, kuriem līdz Jonišķiem ir nepilni 20 kilometri. “Cik es zinu, ļoti daudzi pērk no Elejas, elejnieki. Viņi vispār brauc baigi bieži – lai pirktu pienu, cukuru, pat pēc maizes un desām dodas uz Jonišķiem, nu, Lietuvu,” uzsver Anna.
No Annas iegūstu arī kādas Elejas iedzīvotājas Ludmilas kontaktus. Viņa man stāsta, ka Lietuvā ar ģimeni gāzes balonus maina jau vismaz trīs gadus.
Galvenais iemesls tam ir tāds pats kā Annai – var ietaupīt naudu. Tas arī nekad nav radījis nekādas problēmas, stāsta Ludmila. “Tur ir lētāk, salīdzinot ar Latviju. Kad bija liti, arī bija lētāk, tagad eiro, tāpat. Piemēram, es pati braucu, tā teikt, sieviete būdama un man vienkārši mājās ielika to gāzes balonu, es biju aizbraukusi. Tie uzpildes darbinieki paši izņem tukšo, pilno ieliek mašīnā, tā kā – mierīgi. Ar karti var norēķināties, skaidrā naudā var norēķināties. Nekādu tādu starpgadījumu nav bijis,” uzsver Ludmila.
Lai gan gāzes balonu uzpildīšana Lietuvā notiek bez liekiem sarežģījumiem un cilvēki to izmanto, tas ir pretlikumīgi. “Jebkura kompānija, kas pilda balonus Lietuvā, nav tiesīga vecos balonus tirgot Latvijā,” akcentē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvis Edijs Šaicāns.
„Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka, lai balons gūtu labumu no ES vienotā tirgus, respektīvi, viņu varētu vadāt pa visu ES bez jebkādiem ierobežojumiem, tad viņam ir jābūt atbilstoši ES prasībām ražotam, pārbaudītam un novērtētam. Un tas ir tas balons, kurš ir atbilstoši novērtēts ar Pī zīmi. Tikai tādi baloni var ceļot pa Eiropu. Visi, kas ir šie vecie baloni, tie var atrasties tikai attiecīgās valsts robežās,” uzsver Šaicāns.
Taču neviens nekontrolē gāzes tirdzniecību un to arī ir teju neiespējami izdarīt, jo starp Latviju un Lietuvu kontrolētas robežas nav: gāzi pārved jebkurš, kas vien to vēlas un cik vien to vēlas.
Uzņēmuma „Latvijas propāna gāze” jurists Aleksejs Margevičs nesaka, ka Lietuvā iegādātie gāzes baloni ir nedrošāki par Latvijā esošajiem. Ja tie tiek pārbaudīti, nekādām problēmām nevajadzētu būt. Arī balonu pārvešanu daudzos kilometrus ir jāskata individuāli. Ja balons tiek kārtīgi nostiprināts, to droši var pārvadāt arī garas distances.
Tiek lēsts, ka pašlaik Latvijā ir līdz pat pusmiljonam sarkano gāzes balonu. To nomaiņa ir nepieciešama, jo tehniski tie ir neatbilstoši mūsdienu prasībām. Sākotnēji bija plānots jaunos gāzes balonus sākt lietot jau no šā gada 1. aprīļa, taču tas nenotika, jo EM pagarināja jauno balonu ieviešanas termiņu, lai gāzes lietotājiem nebūtu papildu izdevumu.
Taču no izmaiņām nevarēs izvairīties, jo komersantiem divu gadu laikā ir jāsakārto gāzes balonu aprite, stāsta Edijs Šaicāns. „Vienkāršākais variants, ko viņi ir izdomājuši, nav domājuši, kā šo problēmu risināt un dot balonus caur līgumiem, uz depozītiem vai nomāšanu, bet viņi izdomājuši vienkāršāko variantu - mēs viņus tirgosim,” pauž Šaicāns.
Pēc EM aplēsēm, trešdaļu no gāzes baloniem lieto mazturīgas ģimenes, tāpēc tos nomainīt un par to maksāt naudu būtu ļoti grūti. Jāpiemin, ka summas, par kādām bija plānots pārdot jaunos gāzes balonus, nav mazas – teju 90 eiro par lielo 46 litru gāzes balonu, aptuveni 50€ par mazo 27 litru. Pašlaik Latvijā gāzes baloni tiek mainīti pēc tukšās taras principa, tukšos balonus maina pret pilnajiem, apmēram 25 eiro samaksājot tikai par gāzi.
Nav zināms, cik ilgi būs iespējams balonus par lētāku naudu vest no kaimiņiem, cik ilgi tas būs pretlikumīgi, jo arī Lietuva jau sešus gadus mēģina ieviest jaunos gāzes balonus. Lietuvai tas ir jāizdara līdz 2020. gadam.
