Par Bordāna izslēgšanu no partijas balsoja arī tās valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš, kurš tieslietu ministra krēslā sēdēja iepriekš, bet tagad bija Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš lēmumu pamato ar Bordāna aktivitātēm biedrībā „Demokrātiskie patrioti," kas grasoties pārtapt partijā:
„Mēs esam runājuši ar Bordānu ar aicinājumu izšķirties par labu vienam vai otram politiskajam spēkam. Paralēli Bordāns aktīvi līdzdarbojas šis biedrības pārtapšanā par partiju. Pēdējā saruna mums bija pirms nedēļas, šodien Bordāna kungs valdes sēdē izšķiršanos par labu Nacionālajai apvienībai neizdarīja, līdz ar to valde pieņēma šādu lēmumu."
Bordāns noliedz gan Nacionālās apvienības pausto pamatojumu izslēgšanai, gan teikto par sēdes norisi:
„Sāksim ar to, ka šāds iemesls ir neloģisks – jau iestājoties „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK partijā, es esmu bijis „Demokrātisko patriotu" biedrs. Sarunas par partijas veidošanu – tas nav mans jautājums. Es esmu neskaitāmas reizes atkārtojis, ka esmu NA vienas no partijām biedrs. Uz galda visiem sapulces biedriem tika izdalītas dienaskārtības lapiņas, un tajās bija ierakstīts, ka mēs izskatām Jāņa Bordāna jautājumu un iekavās bija rakstīts: Jānis Bordāns izstājas no partijas labprātīgi vai mēs balsojam... Viss pārējās sarunas ir fons, protams, Tas bija ļoti nedemokrātiski, kā tas notika. Zināmā veidā to var saukt par partijas iekšējo apvērsuma pabeigšanu."
Bordāns partijas lēmumu vairāk saista ar savām šonedēļ izziņotajām iecerēm par būtiskām izmaiņām maksātnespējas procesu norisē. Arī premjers Valdis Dombrovskis no „Vienotības" netieši pieļauj, ka iemesli varētu būt saistīti ar šīm tieslietu ministra iniciatīvām:
„NA zināmas indikācijas par šādu iespējamo lēmumu bija devusi, bet nedaudz pārsteidza šī lēmuma pēkšņums. Ministra darbu es vērtēju pozitīvi. Pēdējā laikā viņš arī pieteicis vairākas svarīgas reformas tieslietu jomā, tai skaitā jautājumu par reformām attiecībā uz maksātnespējas administratoriem, tos pielīdzinot valsts amatpersonām un nosakot pienākumu deklarēt savus ienākumus, līdz ar to ir svarīgi rast skaidrību ar NA, kādā veidā tiks nodrošināts, ka šīs reformas tiek turpinātas. Gribētu izteikt cerību, ka šis pēkšņais lēmums nav kaut kādā veidā saistīts ar šīm ministra pieteiktajām reformām."
Gaidis Bērziņš gan apgalvo: tas, ka lēmums pieņemts šonedēļ, esot vien sakritība. Turklāt partijas valdē pausts apliecinājums, ka maksātnespējas jomas sakārtošana arī turpmāk būs Nacionālās apvienības prioritāte. Tikmēr Dombrovskis norāda, ka Bordāns joprojām ir valdības loceklis, jo par to ir jāsaņem rakstiska informācija, kā tas paredzēts koalīcijas līgumā.
Ja premjers ministru neatbrīvos no amata, tas varētu notikt ar Saeimas neuzticības balsojumu. Pats Bordāns demisionēt negrasās:
„Es esmu apstiprināts atbilstoši visām likuma prasībām un procedūrām. Tikai atbilstoši likumam var atsaukt. Es uzskatu, ka visi uzsāktie darbi Tieslietu ministrijā jāturpina un jāveic, un pats es negrasos un neredzu pamata atkāpties."
Par nākamā ministra kandidatūru vēl neesot lemts, apgalvo „nacionāļi". Neoficiāli gan izskan Nacionālās apvienības Rīgas domes frakcijas vadītājas Baibas Brokas vārds. Viņa līdz šim bija arī Bordāna padomniece, taču piektdien līdz ar Gaidi Bērziņu paziņoja, ka darbu ministra birojā atstāj. Tajā gan paliek „tēvzemiešu" valdes loceklis Jānis Tomels, kurš vienīgais nebalsoja par Bordāna izslēgšanu.
"Kopējais īpatsvars no partijas izvirzīto ministru īsajam liktenim valdībā ir diezgan dramatisks, bet vienlaikus ir jāņem vērā, ka katram ministram bija savs stāsts un visdīvainākais stāsts ir ar Bordānu", Latvijas Televīzijai sacīja politoloģe Iveta Kažoka.
