Krustpunktā

Krustpunktā: Par valsts budžetu vārdu pārmaiņas izskan arī koalīcijas ietvaros

Krustpunktā

Krustpunktā: skolu tīkla sakārtošana. Kā virzās iecerētais un kādi ir valdības plāni

Krustpunktā Lielā intervija: LU profesors Jānis Ikstens

Politologs par Valsts galvas vēlēšanām: Vieglāk būtu atrast jaunu prezidentu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 7 mēnešiem.

Šobrīd vienkāršāk būtu atrast un ievēlēt jaunu prezidentu, nekā politiķiem vienoties par tagadējā Valsts prezidenta Egila Levita pārvēlēšanu amatā. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Pēc dažiem mēnešiem gaidāmas Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanas, taču partijas oficiāli vēl nav nosaukušas nevienu amata kandidātu. Tomēr no 14. Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvju sacītā izriet, ka Valsts prezidenta amata kandidātus virzīs vairākas partijas.

Likumā nav noteikts datums, kurā rīkojamas Valsts prezidenta vēlēšanas. Līdz šim visbiežāk tās bijušas maija noslēgumā vai jūnijā, Saeimas prezidijam un frakciju padomei vienojoties par konkrētu datumu.

"Krustpunktā" podkāstā:

Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.

Vaicāts, vai šobrīd politiķiem vienkāršāk būtu atrast jaunu prezidentu vai vienoties par esošo, Ikstens sacīja: "Pašreizējam prezidentam es redzu 39 balsis [Saeimā] ļoti vienkārši, 49 – ar lielu, lielu piespiešanos un ar lielu, lielu iecietību, bet tas ir arī viss. Vai ir iespējams atrast 51 [balsi], jo prezidentam vajag vismaz 51 balsi… nezinu, es to šobrīd neredzu. (..) Vieglāk tāpēc būtu atrast kādu jaunu, kas ir vairāk vai mazāk pieņemams vismaz 51 deputātam." 

Neoficiāli aprēķini liecina, ka Levita pārvēlēšanas atbalstītājiem ir nedaudz vairāk kā 40 no nepieciešamās vismaz 51 balss. Līdzšinējais Valsts galva Levits nav paudis skaidru viedokli par to, vai atkārtoti kandidēs. 

Politologa Ikstena ieskatā Levita lēmums par atkārtotu kandidēšanu ir liels nezināmais. "Tas pamata jautājums ir tāds, ko Levita kungs darīs, ja viņam nebūs skaidra atbalsta. Vai viņš vispār piekritīs riskēt," piebilda Ikstens.

Politologs skaidroja: "Mēs arī redzam, ka vismaz trīs gadus no četriem viņš [Levits] nav mēģinājis konfliktēt ar partijām, viņš kopumā ir mēģinājis būt atbalstošs valdībai, atbalstošs Saeimai – no tāda viedokļa būtu vērtīgi ar viņu turpināt sadarbību. Bet tur ir atkal citi apsvērumi. Viena daļa sabiedrības viņu nevērtē ļoti augstu, viena daļa partiju jau ir skaidri pateikušas, ka šāds kandidāts viņiem nav pieņemams politisku apsvērumu dēļ. Tieši šo iemeslu dēļ šobrīd ir tā problēma atrast balsis."

Ikstena ieskatā prezidenta ievēlēšanu izšķirs jautājums par to, par ko var vienoties politiskās partijas, jo tas ir "tikai un vienīgi politisko partiju kompetencē". "Daudzas partijas vēl šobrīd nav definējušas savu pozitīvo programmu, tā diskusija pamatā ir bijusi – vai jūs atbalstāt vai neatbalstāt Levitu," pauda Ikstens.  

Līdz šim Saeimas kuluāros prezidenta amatam izskanējuši Sanitas Osipovas, Inetas Ziemeles, Baibas Bražes un Jāņa Sārta vārdi. Partijas aktīvāku rīcību, izvēloties nākamo Valsts prezidentu, sola martā, pēc šā gada budžeta pieņemšanas.

KONTEKSTS: 

Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits par Latvijas Valsts prezidentu kļuva 2019. gada 29. maijā, kad pirmajā balsošanas kārtā par viņu nobalsoja 61  Saeimas deputāts

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti