Ir skaidrs, ka domstarpības ap to, kuru nodokli mazināt un kuru nē, koalīcijas stabilitāti šobrīd neietekmēs. Iemesls tam ir vienkāršs, uzsver politoloģe Ilga Kreituse - aptuveni gadu pirms vēlēšanām neviena politiskā partija nevēlas palikt ārpus valdības, jo tas gandrīz automātiski nozīmētu zaudējumu Saeimas vēlēšanās.
Tomēr pašreizējās sarunas un kompromisi ap nodokļu izmaiņām Kreitusi nebūt neiepriecina: „Jo tas, ko šobrīd skaidro Finanšu ministrija: kam būs labāk, - tiem cilvēkiem, kas saņem minimālo algu un nesaņem neko vairāk. Tātad tiem būs kaut kāds atvieglinājums, jo tiem cilvēkiem desmit lati ļoti daudz ko nozīmē. Bet tā saucamajam vidusslānim šis budžets nesola neko labāku. Un kā mēs zinām, vidusslānis tomēr ir tas, kurš notur šo sabiedrību. Un jautājums par pedagogu algām un par to, kas notiek izglītības sistēmā ar pēdējiem lēmumiem, šī budžeta gaismā izskatās, ka izglītību dzīs pretī bezdibenim.”
Savukārt Latvijas Universitātes pasniedzējs Ivars Ījabs aicina nošķirt saturu no formas. Proti, nodokļu samazināšana darbaspēkam ir nepieciešama un pareiza rīcība. Tomēr veids, kā par to tiek runāts, esot vienkārši šausmīgs. „Nelaime tā, ka šīs lietas bija jāizrunā agrāk. Bija nepieciešams patiešām visu valdību veidojošo partiju galvenajām figūrām sanākt kopā pie galda un runāt trīs, piecas stundas un nonāk pie slēdziena, ko mēs darām 2014. gadā ar nodokļiem. Tas, acīmredzot, nav izdarīts. Īpaši tādēļ, ka galvenā reformistu partija vienkārši ir pajukuši un lielākā daļa vienkārši paskrējuši katrs uz savu pusi,” skaidro Ījabs.
Gan Ījabs, gan Kreituse ir vienisprātis, ka nākamā gada budžets tiks pieņemts, jautājums ir tikai par tā saturu. „Skaidrs, ka viņi kaut kādu budžetu pieņems, bet tas būs kārtējais ne pārāk veiksmīgais kompromiss starp dažādām interesēm, lai tas vilks būtu kaut ko drusciņ ieēdis, lai kaza arī būtu pusdzīva,” komentē Ījabs.
Kreituse ir satraukta, ka budžets nemotivēs cilvēkus palikt Latvijā un, kontekstā ar „Vienotības” amatpersonu iecelšanu dažādos „siltos” amatos, padarīs iedzīvotājus vēl pesimistiskākus. Bet Ījabs piebilst, ka mūsu budžeta apjoms pret valsts iekšzemes kopproduktu ir pārāk neliels. Tādēļ ar laiku būtu jāpārskata nodokļu politika, lai valstij beidzot būtu līdzekļi arī skolām, slimnīcām un ceļiem.