Politoloģe: Ķibeles EP vēlēšanu procesā raisīja lielāku interesi par tām

Traucējumi sistēmā, kas neļāva cilvēkiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās balsot par jebkuru kandidātu, raisīja lielāku interesi par notiekošo, Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā organizētajā ekspertu diskusijā teica politoloģe Ilga Kreituse.

Viņa to teica kā atbildi Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra "SKDS" vadītāja Arņa Kaktiņa paustajam viedoklim, ka diezin vai atbildīgi cilvēki, kuriem neizdevās nobalsot iepriekšējā balsošanā, savu balsi neatdeva vispār.

Kreituse uzsvēra, ka ķibeles tieši veicināja vēlētāju aktivitāti, jo tas bija kaut kas nebijis, kaut kas interesants. Viņasprāt, pat bija savdabīgs sporta veids vēlētāju vidū par to, vai viņiem izdosies nobalsot.

Politoloģe gan atzīmēja, ka vajadzētu domāt par ārzemēs dzīvojošo tautiešu iespēju nobalsot vēlēšanās, jo daudziem bija jāmēro 500 kilometru, lai to izdarītu.

Kaktiņš uzskata, ka vēlēšanu aktivitātes līmenis šajās EP vēlēšanās atspoguļos to, cik daudz cilvēkiem interesē politika. Viņaprāt, tie, kuri ir tikai "svētdienas balsotāji", šajās vēlēšanās palika mājās, jo nebija izteiktas priekšvēlēšanu kampaņas.

Kaktiņš arī stāstīja, ka novērojis - partiju priekšvēlēšanu kampaņās tika iets vienkāršākais ceļš, nostājoties pret kaut ko, nevis runājot par idejām. Pēc viņa teiktā, Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) dabūja ļoti daudz popularitātes, kad citi politiskie spēki aicināja balsot par sevi, citādi EP iekļūs Ždanoka. Esot bijuši gan arī pozitīvi piemēri, kur runāts par idejām.

Politoloģe Žaneta Ozoliņa piekrita, ka politiķi priekšvēlēšanu laikā bijuši pasīvi. Viņa gan atgādināja, ka nesen bija Saeimas vēlēšanas, kur tika iztērēta gan nauda, gan arī cilvēkresursi. Tādējādi politiķi uz EP vēlēšanām bija nedaudz saguruši. Vēl politoloģe uzskata, ka mūsu politiķiem nav tik lielas pieredzes individuālu kampaņu rīkošanā, tādēļ kampaņas daļēji atspoguļoja arī pieredzes trūkumu.

Viņa uzsvēra, ka EP vēlēšanās notiek nevis cīņa par varu, bet par to, kuri kandidāti nonāks krēslos EP.

Ozoliņa arī norādīja, ka EP deputāta amata kandidātiem bija arī priekšvēlēšanu kampaņas daļa, kas nebija tik publiski redzama, piemēram, tikšanās ar vēlētājiem. Tur, iespējams, vairāk tika runāts par vērtībām un idejām.

KONTEKSTS:

EP vēlēšanās līdz plkst.16 bija nobalsojuši 27,52% vēlētāju, no tiem 11,15% - iepriekšējā nobalsošanā. 

Balsot vēlēšanās Latvijā bija iespējams 954 iecirkņos. Vēl 46 iecirkņi bija pieejami vēlētājiem ārzemēs. Oficiālie vēlēšanu rezultāti kļūs zināmi naktī uz pirmdienu, kad svētdien beigsies vēlēšanas Itālijā. Savukārt vēlēšanu aktivitāte kļūs zināma ap plkst.22.00.

EP vēlēšanās iedzīvotāju sašutumu izpelnījās gan tas, ka daļa vēlētāju nesaņēma vēstules ar informāciju par savu iecirkni, gan tas, ka pēc tam neizdevās nodrošināt to, ka cilvēkiem ir iespējams savu balsi atdot jebkurā vēlēšanu iecirknī. Piektdien gan ap plkst.17 ķibeli izdevās atrisināt, un cilvēki vēl trīs stundas varēja steigties uz jebkuru vēlēšanu iecirkni.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti