"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norāda, ka ir grūti pateikt, kāds būs Bērziņa lēmums. Pašlaik arī notiek diskusija starp konstitucionālo tiesību ekspertiem, vai prezidentam ir tiesības izvēlēties, kuru kandidātu nominēt premjera amatam, vai arī viņam vienkārši ir jāaicina atbilstošs, partiju virzīts kandidāts.
Smiltēns uzsvēra, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir uzstādījis ļoti augstu latiņu un kritērijus premjera amatam. Līdz ar to nepieciešams līdzīgs, Eiropas līmeņa politiķis un uz šādu novērtējumu pretendē Pabriks. Gadījumā, ja kāds viņu noraida, tad ir jautājums, kurš tad ir labāks kandidāts par aizsardzības ministru.
Arī Reformu partijas (RP) valdes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Ozoliņam ir grūti prognozēt Bērziņa rīcību. Viņš norādīja, ka RP uzskata, ka premjeram jānāk no "Vienotības" un pēc tam, kad prezidents būs nominējis Ministru prezidenta kandidātu, būs jāsāk nopietns darbs pie valdības deklarācijas veidošanas. Nebūs iespējams nokopēt pašreizējās valdības deklarāciju "1:1", jo jaunajam Ministru kabinetam būs pārāk maz laika darbam, lai īstenotu visus 2011.gadā nospraustos mērķus.
"Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai" (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis norādīja, ka nevēlas izteikt savas prognozes par premjera nominēšanu, lai tādējādi neizpaustu pašpiepildošu paredzējumu - viņš ar saviem izteikumiem nevēlas ietekmēt prezidenta rīcību. Gadījumā, ja Bērziņš nākamnedēļ nominētu Ministru prezidenta kandidātu, tad valdības veidošanas sarunas risinātos "pietiekami ātri".
Gan ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, gan neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins atturējās izteikt prognozes par Valsts prezidenta rīcību nākamnedēļ. Olšteins norādīja, ka valdības izveidošana drīzāk būtu gaidāma nākamā gada sākumā.
Lai gan ir parādījušās "visādas baumas" par ZZS tālāko rīcību attiecībā uz pievienošanos jaunajai valdībai, taču jāņem vērā, ka ir jāveido stabila un plaša koalīcija, lai izvairītos no tām problēmām, ar kurām nācās saskarties pašreizējai valdībai, aģentūrai LETA norādīja "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja vietnieks. Viņš vērsa uzmanību uz balsojumiem Saeimā, kad, galvenokārt, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai" deputāti neatbalstīja Ministru kabineta akceptēto pozīciju.
Ozoliņš no savas puses norādīja, ka nav zināms, kāda būs ZZS izvēle, taču tās ienākšana jaunajā valdībā būs drīzāk saistīta ar riskiem, nevis ar ieguvumiem pašam politiskajam spēkam. Situācijā, ka ZZS ir kāpjošs reitings, šiem politiķiem ir stingri jāpārdomā, ko viņi īsti grib, norādīja RP valdes priekšsēdētāja vietnieks.
Cilinskis pieļāva, ka ZZS drīzāk gribēs nokļūt valdībā un ka vispirms ir jāsagaida prezidenta izšķiršanās par Ministru prezidenta nominēšanu. Savukārt Olšteins atturējās izteikt prognozes par ZZS izvēli, aicinot ar šo jautājumu vērsties pie paša politiskā spēka.
Brigmanis aģentūrai LETA norādīja, ka agrākais trešdien - kad, iespējams, būs zināma Bērziņa jaunākā pozīcija - būs lielāka skaidrība par ZZS tālāko rīcību. Iepriekš viņš pauda, ka ZZS ir gatava iesaistīties jaunajā valdībā.
Neoficiāli izskan pieņēmumi, ka Bērziņš drīzāk nolems nenominēt Pabriku premjera amatam.
Kā ziņots, Valsts prezidents Bērziņš nākamnedēļ sāks otrā raunda konsultācijas ar politiskajām partijām par jaunās valdības veidošanu. Otrdien, 10.decembrī, plkst.8 Bērziņš tiksies ar politisko partiju apvienības "Saskaņas centrs" pārstāvjiem, bet plkst.9 ar partijas "Vienotība" pārstāvjiem. Plkst.12 paredzēta tikšanās ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvjiem. Trešdien plkst.8 Bērziņš konsultācijas turpinās ar Reformu partijas pārstāvjiem, savukārt plkst.9 tās noslēgs ar Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem.
Kā ziņots, noslēdzot pirmo sarunu kārtu ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām par jaunas valdības veidošanu, Bērziņš 4.decembrī pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no pirmajās sarunās minētajiem "Vienotības" premjera amata kandidātiem.
Bērziņam sarunu gaitā neesot radusies pārliecība, ka trīs izvirzītie kandidāti Ministru prezidenta amatam ir stiprākie, ko "Vienotība" var piedāvāt. "Vienotība" premjera amatam piedāvāja aizsardzības ministru Arti Pabriku, premjera padomnieku Intu Dālderi un Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu.
Valsts prezidents neoficiāli bija izteicis piedāvājumu uzņemties valdības vadīšanu Saeimas priekšsēdētājai "Vienotības" līderei Solvitai Āboltiņai, kura sarunā ar prezidentu noraidījusi šo piedāvājumu.
"Vienotības" frakcija un valde kopīgā sēdē vienojušās atkārtoti par premjera amata kandidātu izvirzīt Pabriku un cer uz dialogu ar Valsts prezidentu.
