Panorāma

VK kritiska par ārstniecības riska fondu

Panorāma

Panorāma

Anketēšanu cīņai pret vardarbību sola atbalstīt

Politiķi gatavi atbalstīt vienotu anketēšanu cīņai pret vardarbību ģimenē

Valsts policija vēlas visā valstī ieviest vardarbībā cietušo anketēšanu. Tukuma pilotprojektā ar anketām panākts, ka novadā pērn nav notikusi neviena slepkavība. Tomēr ne visi steidz pārņemt Tukuma piemēru. Tā, piemēram, savu anketu vardarbības atpazīšanai un upuru nošķiršanai izveidojusi Rīgas pašvaldības policija, kas atzīst – anketai ir trūkumi un pašiem policijas priekšniekiem bijušas šaubas, vai policijas darbinieki vispār piedāvā pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Politiķi vienoto anketēšanu atbalsta.

Atšķirībā no citiem kolēģiem pati savu apdraudējuma izvērtējuma anketu pērn izveidojusi Rīgas pašvaldības policija. Tās anketa ir krietni īsāka nekā Valsts policijas izstrādātā, un galvenā būtība – noskaidrot lietas apstākļus, vai konfliktā iesaistīti bērni. Tad atzīmēt, vai persona piekrīt vai atsakās sniegt pieteikumu par varmākas izolēšanu.

"Mēs paņēmām viņu veidlapu un pielāgojām savām vajadzībām. Pagaidām tās atsauksmes par mūsu veidlapu ir diezgan pozitīvas un nebija nekādu iebildumu par to, ka šī veidlapa mums neder," stāstīja Rīgas pašvaldības policijas Statistikas nodaļas speciālists Staņislavs Šeiko.

Konkrētajā video redzams Rīgas pašvaldības policijas izsaukums uz ģimenes konfliktu, kur iekaustītā sieviete piekrīt civilvīra izolēšanai.

Gada pirmajos četros mēnešos galvaspilsētas kārtības sargi devušies uz 200 ģimenes konfliktiem, bet varmākas no upuriem nošķirti ārkārtīgi reti - piecos gadījumos no visiem. Salīdzinājumam, piemēram, Tukumā, kur tiek izmantotas Valsts policijas anketas, nošķiršana notiek 40 - 50 reizes gadā. Kāpēc Rīgā tik ļoti maz?

"Pagājušajā gadā mums īstenībā pat bija šaubas, vai mūsu darbinieki tiešām informē personas par viņu tiesībām," norādīja Šeiko.

Viņš arī skaidroja, ka visbiežāk upuri no nošķiršanas atsakās un ļoti bieži varmākas vēl pirms policistu ierašanās aizlaidušies. Salīdzinot Rīgas un Tukuma praksi, Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis uzsvēris – valstī jāievieš vienoti un vienādi vardarbības atpazīšanas un ziņošanas mehānismi. Šo ieceri apspriedīs nākamnedēļ, kad atskatīsies uz pabeigto un plašākam policistu lokam prezentēs uzlaboto anketas versiju, ko iecerēts ieviest visā valstī.

Galīgajā versijā ir 18 jautājumi. Tik daudz un tik detalizēti, lai sociālajiem darbiniekiem uzreiz būtu skaidrs, cik nopietna ir situācija, cik steidzami nepieciešama palīdzība un vai konfliktā ir iesaistīti arī nepilngadīgi bērni.

Patlaban anketai ir vien informatīvs spēks, bet ir vēlme tai piešķirt likuma spēku.

"Tā ir tā sistēma, kas mums ir jāievieš, un mums ir jābūt kritērijiem par šo vardarbības veidu. Tas ir ļoti svarīgi. Tas, ka mēs viņu izveidojam un nodosim ar domu, iespējams, ka kāds izmantos... Nu, tad kāda jēga?

Ja mēs redzam, ka šodien mēs faktiski braucam uz vienu un to pašu vietu entās reizes un tur rezultātu nav, mēs gribam, lai tur notiktu kaut kāds darbs," uzsvēra Ķuzis.

Savulaik, uzsākot anketēšanu, bija iecere to iekļaut likumā, taču vairāku gadu garumā tā nebija prioritāte. Tagad esot panākta vienošanās anketu iekļaut Ministru kabineta noteikumos par pagaidu aizsardzību.

"Ja ir uzskats arī no policijas puses, ka to vajadzētu izplatīt pa visu valsti, es to atbalstītu. Galvenais ir pievērst uzmanību, novērst vardarbību kā tādu," komentēja premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").

"Patiešām nav saprotams, kāpēc, kas traucēja šo informācijas apmaiņu veikt jau agrāk. Es arī ļoti ceru, ka tas notiks ļoti drīz. Droši vien, ka mēneša laikā, iespējams, pat ātrāk," piebilda labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").

"Mēs neko negaidām. Es aktīvi rīkojos. Nav jāgaida atkārtotu gadījumu skaits. Ja pie pirmās reizes ir verbālas vai, nedod dievs, fiziskas vardarbības sekas, valstij ir jāreaģē nekavējoties," uzsvēra iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV").

Arī Saeimas atbildīgo komisiju priekšsēdētāji un visi koalīcijas partneri sola, šoreiz jautājums nepalikšot nesadzirdēts.

"To vajag ieviest visā mūsu Latvijas teritorijā. Es domāju, ka ieviest šādu anketu, tas nav nekāds sarežģīts pasākums," norādīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV").

""Attīstībai/Par!" to atbalstītu noteikti gan Ministru kabineta līmenī, gan arī šeit, Saeimas līmenī," sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!").

Arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (Jaunā  konservatīvā partija) sacīja, ka iniciatīvu atbalstītu.

Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars vērsa uzmanību uz vēl kādu niansi: "Iespējams, kāds varētu runāt par datu aizsardzību vai ka kāds varētu negodprātīgi šīs situācijas izmantot, bet no šādas pieejas tad vispār nevarētu cīnīties ar vardarbību."

Sagaidāms, ka tuvākā nākotnē tāpat varētu pārrunāt arī iespēju ļaut policistiem pašiem nošķirt varmāku, bez cietušā piekrišanas, taču par to vēl daudz jādiskutē.

Jau četrus gadus valsts apmaksā sociālo rehabilitāciju vardarbības upuriem un arī varmākām, taču vien retais pāridarītājs ir gatavs atzīt savu vainu. Jau pērn rosināti grozījumi likumā, kas paredz rehabilitācijas pakalpojumus noteikt kā obligātus visiem varmākām, pret kuriem ierosinātas krimināllietas. Iekšlietu ministrs sola pasteidzināt arī šī jautājuma virzību.

"Es ierosinātu tomēr sākt ar daudz bargākām metodēm, ieviest obligātas uzvedības korekcijas attiecībā pret varmākām. Tai ir jābūt obligātai prasībai. Gluži kā pēc analoģijas – autovadītājs nopelna zināmus soda punktus, viņam ir jāveic obligātie kursi. Es esmu gatavs uzņemties sava veida iniciatīvu, piedāvāt," sacīja ministrs.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti