Izdarot spiedienu uz Lietuvu laikā, kad Viļņā gaidāms Austrumu partnerības samits, Krievija vēlas panākt, ka tā nezaudētu kontroli pār Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Krievija izdara tirdzniecības un politisko spiedienu pār ekonomikas tirgiem, kas tai ir gana svarīgi, skaidroja pētnieks.
Arī Latvijai ES prezidentūras laikā jārēķinās ar iespējamo Krievijas spiedienu. Tas galvenokārt varētu būt nepilsoņu un cilvēktiesību jautājumos. Pašlaik Lietuva saskaras ar informatīvo karu, un Gulbja ieskatā, tieši to var sagaidīt arī pret Latviju.
Tāpat uzņēmējiem jāmācās no iepriekšējās pieredzes ar Krieviju, kad tā ieviesusi kādas sankcijas. Sagaidāms, ka tās būs arī 2015.gadā, taču pašlaik grūti prognozēt, pret kurām nozarēm. Visticamāk, gan tas varētu būt uzņēmējdarbības jomās, kas tieši atkarīgas no Krievijas noieta tirgiem.
Taujāts par Krievija spiediena ietekmi uz Baltijas valstu savstarpējām attiecībām, pētnieks vērsa uzmanību uz Igaunijas prezidenta izteiktu būtisku atbalstu Lietuvai, kad tā piedzīvo spiedienu no Krievijas. Tai pat laikā Gulbis norādīja, ka Latvijas prezidents šādu atbalstu neizteica, un būtu jāvaicā, kāpēc. Tā kā Latvijai pašai tuvākajā nākotnē varētu būt noderīga kaimiņvalstu solidaritāte, Latvijas prezidenta kancelejai vajadzētu izrādīt lielāku atbalstu Baltijas valstīm.
