Iepriekšējos gados profesionālās izglītības iestādes varēja lepoties ar Eiropas struktūrfondu dāvātām stipendijām. Viens audzēknis varēja saņemt līdz 71 eiro mēnesī. Kad struktūrfondu plānošanas periods beidzās, stipendiju izmaksāšanu pārņēma valsts. Tagad Izglītības un zinātnes ministrija plāno stipendiju apjomu palielināt, stāsta IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule:
„Šobrīd ir sagatavoti grozījumi, un mēs gaidām jau pēdējo virzību uz Ministru kabinetu, un mēs esam iegrozījuši, ka maksimālā stipendija - un skolas pēc sava nolikuma tās dala - būtu 120 eiro.”
Pēc pamatskolas beigšanas aptuveni 40% skolēnu izvēlas turpināt mācības profesionālās izglītības iestādēs, taču 60% - vispārējās izglītības iestādēs. Ministrijas mērķis ir šo proporciju izlīdzināt, lai vispārējās un profesionālās izglītības programmas izvēlētos aptuveni vienāds skaits skolēnu. Viena no svirām profesionālās izglītības audzēkņu skaita celšanai ir stipendijas.
„Tā sauktās Eiropas fondu stipendijas arī bija tas, kas aicināja jaunus cilvēkus, varbūt pēc vidusskolas un tomēr - jaunus cilvēkus izvēlēties un apgūt profesiju, bet stipendija nevar būt vienīgais rādītājs. Skatoties uz dzīves dārdzību un uz sociālekonomiskās situācijas attīstību, ir skaidrs, ka ir jābūt iespējai tiem audzēkņiem, kas labi mācās, kas grib savā profesijā kaut ko sasniegt, arī saņemt augstāku stipendiju. Tā pamatdoma ir, ka par labu darbu ir arī augstāks atalgojums, skaidro Papule.
„Kad es stājos tehnikumā, es, godīgi sakot, uz to stipendiju neskatījos, bet kādam varbūt vairāk viņa saista, saka Renāte, kura mācās Rīgas Valsts tehnikumā klientu apkalpošanu. Viņa saņem maksimālo stipendiju – 71 eiro mēnesī. Renāte uzskata, ka lielāka stipendija reti kādu pārliecinās iestāties profesionālās, nevis vispārējās izglītības iestādē, jo galvenās ir paša skolēna intereses. Mācību gaitā stipendija gan motivē censties vairāk, jo labākas atzīmes nozīmē arī lielāku stipendiju:
„Jā, tas mani ļoti motivē, jo, piemēram, ir tā sajūta, kad tu zini, ka viena atzīme var ietekmēt tavas stipendijas apmēru par 15 eiro. Starpība ir liela, manuprāt, un ir vērts pacensties mācībās, lai tā stipendija ir lielāka.”
Arī Rīgas Valsts tehnikuma direktore Dagnija Vanaga uzsver, ka tieši stipendiju sasaiste ar sekmēm liek audzēkņiem censties vairāk, turklāt tas rada arī konkurenci:
„Stipendiju audzēkņi arī uztver kā tādu atalgojumu par savu mācību darbu, un starp viņiem arī ir savstarpēja toleranta konkurence. Viņi cenšas saņemt lielāku stipendiju. Viņi cenšas labāk mācīties un apmeklēt skolu. Tas ir kā motivējošais faktors. Otrs faktors ir tas, ka tas palīdz nodrošināt, piemēram, no kāda reģiona atbraukušam jaunietim dzīvošanu Rīgā. Tā stipendija ir ļoti motivējoša lieta.”
Nākamajam gadam stipendijām no valsts budžeta ir piešķirti 7,5 miljoni eiro. Izglītības ministrija gan vēl nevar pateikt, kad stipendiju paaugstināšanu varētu apstiprināt Ministru kabinets.
