Dienas ziņas

Liepājā svin Jūras spēku atjaunošanas trīsdesmitgadi

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rīgas dome iežogo tā saukto Uzvaras pieminekli

Pieminekļa komplekss Uzvaras parkā norobežots neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ

Pieminekļa komplekss Uzvaras parkā neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ atzīts par iedzīvotājiem nedrošu, līdz ar to pašvaldība 11. aprīlī to norobežojusi, informēja Rīgas domē. 

Pieminekļa komplekss Uzvaras parkā norobežots neatbilstošā tehniskā stāvokļa dēļ
00:00 / 03:32
Lejuplādēt

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atzinumā konstatēts, ka pieminekļa kompleksam Uzvaras parkā pasliktinājies tehniskais stāvoklis un tas uzskatāms par iedzīvotājiem nedrošu. Objekts norobežots, lai tas neradītu draudus iedzīvotājiem saistībā ar neatbilstošo tehnisko stāvokli. 

Vai kritīs piemineklis Uzvaras parkā?

Par argumentiem par un pret pieminekļa nojaukšanu, šķēršļiem un iespējamiem risinājumiem lasi šeit.

Ņemot vērā konstatēto, Rīgas pieminekļu aģentūra pirmdien objektu norobežojusi līdz tālāko lēmumu pieņemšanai, atzīmēja domē.

Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības kontroles pārvalde veikusi atkārtotu objekta apsekošanu 2022. gada 31. martā un 5. aprīlī. Pieminekļa atsevišķu vietu ierobežošanu atzinumā jau 2018. gadā ieteica būvinženieris Vadims Sergējevčevs, kopš tā laika uzlabojumi neesot notikuši. 

2018. gadā secināts, ka atsevišķām atbalsta sienu apdares akmens plāksnēm vērojami bojājumi, konstatēta dažu plākšņu atdalīšanās no vertikāles līdz 5 centimetriem, kā arī dažu posmu izkrišana, kas apdraud garāmgājēju drošību un dzīvību. Jau 2018. gadā secināts, ka, lai nodrošinātu garāmgājēju drošību un dzīvību, nepieciešams uzstādīt pagaidu nožogojumus iespējamās plākšņu krišanas zonās. 

Šajā laikā objekta tehniskais stāvoklis ir vēl vairāk pasliktinājies, konstatēts jaunajā Pilsētas attīstības departamenta atzinumā.

Plāksnes daudzās vietās jau ir nokritušas, kā arī esošajām plāksnēm novērojama stiprinājuma enkuru erozija un sabrukšana. Apšuvums bojāts arī platformu sānu sienu virspusei, sekojoši pakļaujot konstrukcijas atmosfēras nokrišņu iedarbībai. Vizuālo apsekošanu laikā tika konstatēts, ka izveidojušies atsevišķi bojājumi objekta priekšlaukuma akmens plākšņu seguma atsevišķām nokrišņu novadīšanas gūlijām, tām zudušas restes, kas gājējiem rada risku nokrist un gūt traumas, norādīja pašvaldībā.

Papildus tika apsekotas telpas, kas izvietotas pieminekļa platformu iekšpusē. Apsekojot šo telpu grupu, to iekšsienās konstatētas atsevišķas būtiskas plaisas.

Ņemot vērā konstatētos apstākļus, atzinumā Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdots nekavējoties veikt objekta atbalsta sienu bīstamo posmu norobežošanu, lai novērstu draudus cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī nekavējoties novērst priekšlaukuma akmens plākšņu seguma nokrišņu novadīšanas gūliju defektus.

Tāpat aģentūrai uzdots sešu mēneša laikā veikt objekta platformu un nesošo būvkonstrukciju daļu tehnisko apsekošanu, lai izvērtētu to noturību, nestspēju un sagatavoto tehniskās apsekošanas atzinumu.

Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Balkovskis sacīja: "Tāpat mēs redzam arī tajā pusē, ka plāksnes ir mainītas, bet tās turpina krist nost. 2018. gadā atzinumā ir norādīts, ka šīs plāksnes krītot var reāli apdraudēt cilvēku zem tām. Ar lielo monumentu ir tā, ka būvniecības dokumentācija par 80. gados notikušo būvniecību nemaz nav mūsu rīcībā. Es zinu, ka kolēģi ir mēģinājuši sazināties ar būvprojekta autoru, varbūt viņam saglabājušies kādi rasējumi, dokumenti. Tas viss ir procesā, nekādus gala secinājumus vēl nevaram izdarīt.”

Būvniecības kontroles pārvalde nepieciešamības gadījumā lems par turpmākajiem pasākumiem, lai nodrošinātu ēkas atbilstību prasībām, atzīmēja pilsētas domē.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta eksperti Saeimas uzdevumā pieminekli pārbaudīja pagājušajā nedēļā pēc tam, kad to lūdza Saeimas Ārlietu komisija. Drošības apsvērumu dēļ aplikta sēta, taču par kādiem atjaunošanas darbiem šobrīd nevarot būt ne runas, uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (“Par!/Progresīvie”). 

"Ja monuments ir bīstams garāmgājēju veselībai un dzīvībai, kā tas ir minēts šajā atzinumā, tad Rīgas domei ir uzdevums šo bīstamību novērst, kas prasītu ievērojamus līdzekļus.

Rezerves fonds, kas ir vienīgais mūsu fonds ārpus Rīgas domes budžeta, šobrīd ir paredzēts daudz svarīgākām vajadzībām, piemēram, Ukrainas bēgļu jautājumu risināšanai mūsu pilsētā,” norādīja Staķis.

Arī Rīgas mērs pauda, ka pašvaldība vispirms vēlas sagaidīt valdības un Saeimas lēmumus par šī monumenta tālāko likteni un līdz tam tas paliks nožogojumā. “Ja gadījumā nekādi lēmumi netiks pieņemti, žogs tur paliks un lēmums būs attiecīgi jāpieņem Rīgas domei. Varu tikai pateikt, ka 2022. gada budžetā domei nekādi līdzekļi šī pieminekļa remontam nav paredzēti.

Tādēļ jānoskaņojas, ka šis žogs tur varētu būt diezgan ilgu laiku,” sacīja Staķis.

Vismaz pašlaik, neplānojot nekādus remontdarbus, ap Uzvaras parkā esošo pieminekli būs žogs. Pagaidām norobežots tikai pats monuments. Paaugstinājums un laukums, kur tiek likti ziedi, joprojām ir pieejams. Tas attieksies arī uz norisēm 9. maijā, norādīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange. 

Viņš skaidroja: „Par to, kur cilvēki piemin upurus vai kara notikumus, ir viņu pašu izvēle. Pie paša pieminekļa pieiet nevarēs, bet puķes nolikt nebūs aizliegts.”

Prokrieviskie aktīvisti par žoga uzstādīšanu sašutuši, sauc to par politisku izrēķināšanos un sola rīkot protestus. Biedrības “Latvijas Antinacistiskā komiteja” pārstāve Tatjana Andrijeca sacīja: “Ir skaidrs pilnīgi, ka tam ir politiski iemesli. Man nav vārdu, es domāju, ka mums jātaisa kaut kādi protesti. Es noteikti nākšu 9. maijā šeit nolikt puķes un domāju, ka vēl tūkstošiem cilvēku nāks un mēs liksim puķes vienkārši šeit, bet puķes būs noteikti.

Rīgas dome šogad saņēmusi četrus pieteikumus pasākumu organizēšanai 9. maijā. Taču pagaidām neviens no tiem nav apstiprināts, jo pašvaldība gaida tiesībsargājošo iestāžu atzinumus. 

KONTEKSTS:

Pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Uzvaras parkā esošo pieminekli.

Iepriekš Saeimā par šī pieminekļa nojaukšanu diskutēja pirms trīs gadiem, taču šo procesu piebremzēja arī Covid-19 pandēmija. Nu 10 822 Latvijas pilsoņi kolektīvajā iesniegumā lūdza Saeimu lemt par Uzvaras pieminekļa demontāžu. Saeimas Ārlietu komisija vērtēja vēlētāju iniciatīvu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa demontāžu. Ārlietu ministrija norādīja, ka Latvijas starptautiskās saistības liedz vienpusēji demontēt pieminekli. Savukārt deputāti ir pārliecināti, ka risinājumu iespējams rast, uzdodot Tieslietu ministrijai piedāvāt juridisku risinājumu par pieminekļa nojaukšanu.

Tikmēr Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas aizliegs rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura Padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa. Aizliegums attieksies arī uz pasākumu rīkošanu blakus Uzvaras parkā esošajam piemineklim. Publiskos pasākumos arī aizliegts izmantot militāru agresiju slavinošus simbolus, piemēram, "Z" un "V", ko lieto, lai slavinātu Krievijas agresiju Ukrainā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt