Gada pirmajos sešos mēnešos Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bēgļa statusu piešķīrusi divām personām, bet alternatīvo statusu - trīs personām. Līdz jūnija beigām saņemti 145 patvēruma meklētāju iesniegumi. Tas ir vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē.
"Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem varam secināt, ka ir neliels pieaugums, jo, piemēram, visa 2013.gada garumā mēs saņēmām 185 iesniegumus, 2012.gadā 189, savukārt 2011.gads bija ar vislielāko patvēruma meklētāju skaitu visā mūsu patvēruma piemērošas laikā, proti, tās bija 335 personas. Ja mēs analizējam šos skaitļus, tad redzam - skaits šā gada sešos mēnešos ir pieaudzis," stāsta Patvērumu lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe.
Vijupe skaidro, ka kopējas tendences pieteikumu skaita kāpumam nav. Visvairāk patvēruma meklētāju ir no Gruzijas. Pērn tās bija divas trešdaļas no visiem patvēruma meklētājiem. Bēgļu strausu Latvijā vēlas saņemt arī personas no valstīm, kur notiek militāri konflikti. Šogad saņemti 15 pieteikumi no Sīrijas pilsoņiem un deviņi no Ukrainas. Šis skaits, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, ir ievērojami zemāks.
"Kopumā pilsoņi no Ukrainas iesniedz pieteikumus nedaudz vairāk, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bet kopumā šis skaits ir ļoti neliels. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka ļoti daudziem cilvēkiem ir radinieki, ģimenes locekļi Ukrainā. Viņi savu uzturēšanos Latvijā ir legalizējuši citādā veidā, proti, izceļojot ar vīzām, ar uzturēšanās atļaujām vai arī viņiem ir cita veida uzturēšanās pamats Latvijā," iespējamos iemeslus skaidro Vijupe.
Ukrainas sociālās izpētes centra "Etnikos" vadītāja Nataļja Lisogorova atklāj, ka neizjūt lielu ukraiņu skaita pieplūdumu Latvijā. Viņa stāsta, ka ukraiņi brauc uz Latviju ciemos pie ģimenēm un draugiem, bet ne uz pastāvīgu dzīvi.
"Es, protams, sazinos, dzirdu, zinu - nav tādas masu tieksmes. Nav masu emigrācijas. Nav tādi īpaši mērķi. Varbūt kāds gribētu, bet tas nav vienkārši. Nav tādas valsts programmas. Vajadzīga atbalsta programma no valsts. Mums nav kopējas robežas, nav Šengenas vīzas. Ja viņi atbrauks, viņus robežai vienkārši nelaidīs pāri," norāda Lisogorova.
Tomēr ukraiņi tūlīt aiz Krievijas un Ķīnas pilsoņiem ir trešie aktīvākie, kuri iegādājas uzturēšanās atļaujas Latvijā. Šogad pirmajos sešos mēnešos ukraiņiem ir izsniegtas jau gandrīz tikpat uzturēšanās atļaujas, cik visā pagājušajā gadā.
