"Kopumā varētu teikt, ka viena liela Latvijas sabiedrības daļa dzīvo kā tādā apmulsuma stadijā vai tādās krustcelēs, kur, no vienas puses, viņi ļoti labi saprot, ka mums Latvijā cilvēku un darba roku skaits ir tāds, kāds tas ir, un viņi redz un dzird arī vietējos uzņēmumus, kas īpaši pēdējos gados atgādina, ka trūkst tā darbaspēka un ka vajadzētu ļaut šeit ierasties cilvēkiem strādāt.
Bet vienlaikus vienā lielā sabiedrības daļā ir pašaizsardzības sajūta, sajūta, ka mūsu identitāte un sociālā kārtība var tikt apdraudēta,
jo tas stereotips, ka imigranti līdzi nes arī potenciālu draudu noziedzības pieaugumam, tas ir pietiekami iesakņojies Latvijas sabiedrībā," klāstīja pētnieks.
Jautāts, vai šis iedzīvotāju apmulsums migrantu piesaistes jautājumā ir liels, Kaprāns sacīja, ka tas pieaug līdz ar nepieciešamību pēc papildu darbarokām.
Kaprāns atzina, ka iedzīvotāju bailes no migrantiem saistītas ar padomju laikos piedzīvoto migrāciju, taču ne tikai. Mūsdienās šīs bailes vairāk saistītas ar patvēruma meklētājiem un bēgļiem.
"Kaut kādā mērā pagrieziens bija 2015. gadā tā sauktā Eiropas bēgļu krīze. Arī šeit, Latvijā, diezgan svārstīga bija sabiedriskā doma. Sākotnēji tā bija pretimnākoša, bet diezgan ātri, īpaši, kad parādīja, kas notiek dažās Rietumeiropas pilsētās, tā attieksme apmeta kūleni – faktiski nostiprinājās ļoti noteikta pret bēgļiem vērsta attieksme," sacīja Kaprāns.
Pēc viņa teiktā, "šīs bailes no bēgļiem, patvēruma meklētājiem pārnesās uz visu imigrantu kopumu kā tādu".
Pētnieks atzina, ka ir redzama zināma hierarhija, no kurām valstīm Latvijas iedzīvotāji labprātāk pieņemtu migrantus. Proti, pret ģeogrāfiski un arī mūsu kultūrai tuvākām valstīm atvērtība ir lielāka.
Pēc Kaprāna domām, bez imigrantu piesaistes Latvijai būs grūti atrisināt darbaspēka problēmu. Bieži kā alternatīva imigrantiem no citām valstīm Latvijas sabiedrībā tiek minēta reemigrācija.
"Bet tas, ko mēs redzam lielā mērā no citiem pētījumiem, – mūsu tautiešiem gatavība braukt atpakaļ ir diezgan zema. Lielā daļā Latvijas sabiedrības ir tādas ilūzijas, ka tiešām visi ļoti grib braukt atpakaļ, kas tā īsti nav pamatots," teica Kaprāns.