Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām "TikTok" video aktīvi sācis publicēt Saeimas deputāts un kandidāts no Nacionālās apvienības Šnore. Tur tie sasniedz desmitiem tūkstošu lielu auditoriju.

"Nu ko, izskatās, ka Eiropu sagraus nevis karš, bet cita nelaime," ar šādiem vārdiem politiķis sāk stāstu par imigrantiem. 

"Anglija paziņojusi, ka stāsies ārā no Eiropas Cilvēktiesību tiesas, iespējams, un līdz ar to arī no Eiropas Padomes, kurā tā bija 75 gadus. Un kāpēc? Tāpēc, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa aizliegusi viņiem sūtīt atpakaļ nelegālos imigrantus uz Āfriku."

Pirms diviem gadiem Lielbritānija parakstīja līgumu ar Āfrikas valsti Ruandu, ka tā uzņems Lielbritānijā ieradušos nelegālos imigrantus. Viņi tur varētu pieteikties patvēruma saņemšanai, bet nevarētu atgriezties Lielbritānijā.

Praksē izsūtīšana nenotiek. Atzīstot par pamatotu kādu Irākas pilsoņa sūdzību, 2022. gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa faktiski apturēja pirmo lidmašīnu uz Ruandu. Vēlāk pašas Lielbritānijas Augstākā tiesa imigrantu izsūtīšanas likumu atzina par nelikumīgu. Tā norādīja, ka Ruanda patvēruma meklētājiem nav droša valsts. Proti, Ruanda varētu sūtīt atpakaļ uz izcelsmes valstīm arī tos patvēruma meklētājus, kuru dzīvība tur būtu apdraudēta. Tagad Riši Sunaka vadītā britu valdība sagatavojusi jaunu likumprojektu, kas ļautu apiet Augstākās tiesas lēmumu. Taču tas arvien nav pieņemts, jo iebilst gan cilvēktiesību organizācijas, gan opozīcija, gan pašu partijas politiķi. 

Cik korekti teikt, ka nelegālos imigrantus grib sūtīt atpakaļ uz Āfriku? Saskaņā ar Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem divas trešdaļas cilvēku, kas ieradušies ar laivām, pērn nākuši no Āzijas valstīm, nevis Āfrikas.

Valstis, no kurām pērn ieradies lielākais cilvēku skaits, ir Afganistāna, Irāka un Turcija – un tās nav Āfrikā. 

Šnorem nav taisnība arī par imigrantu skaitu. "Bet imigranti Angliju pārpludinājuši. Katru dienu ierodas tūkstoši ar laivām," pauda EP deputāta amata kandidāts.

Pērn Lielbritānijā vidēji dienā ar laivām ieradās 80 nelegālie imigranti. Nevis tūkstoši, kā stāstīja deputāts. 

"Re:Baltica" telefonsarunā jautāja Šnorem viņa informācijas avotus, taču deputāts atteicās ar žurnālistiem runāt.