Somijas iekšlietu ministre Mari Rantanena norādīja, ka nav pazīmju par situācijas uzlabošanos. Krievijā pie Somijas robežas atrodas simtiem, iespējams, tūkstošiem cilvēku, ko Maskava varētu izmantot spiediena izdarīšanai, un pavasarī ir lielākas iespējas to darīt.
Slēgs arī trīs jūras robežpunktus, ko līdz šim izmantoja nelieli kuģi, jo varētu būt mēģinājumi nokļūt valstī ar šiem transporta līdzekļiem.
Somijas premjers Peteri Orpo piebilda, ka šoreiz lēmums ir beztermiņa, un tas paver iespējas to operatīvi atcelt gadījumā, ja situācija kaimiņvalstī mainās.
Taču pagaidām nav pazīmju, ka tas tuvākajā laikā būs iespējams.
Somijas Ministru kabinets arī plāno drīzumā lūgt parlamentu apstiprināt stingrāku likumu, kas ļaus nekavējoties nosūtīt atpakaļ uz Krieviju migrantus, kuriem nav pamata meklēt patvērumu. Tomēr ir bažas par tā atbilstību starptautiskajām tiesībām.
KONTEKSTS:
Pēdējā laikā arvien pieaudzis migrantu skaits, kas caur Krieviju ierodas pie Somijas robežas un lūdz patvērumu.
Drošības eksperti uzskata, ka Krievija uz robežas ar Somiju izmanto hibrīdkara taktiku, atkārtojot migrācijas krīzes izraisīšanas scenāriju, kāds tika pielietots uz Baltkrievijas robežas ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, un cenšoties destabilizēt NATO.
2023. gada 18. novembrī Somija slēdza četrus no astoņiem robežšķērsošanas punktiem uz robežas ar Krieviju, bet 28. novembrī valdība nolēma slēgt pēdējo robežšķērsošanas punktu. Vēlāk Somija uz mēnesi pilnībā slēdza robežu ar Krieviju, un šis lēmums vairākkārt pagarināts.
1340 kilometrus garā Somijas robeža ar Krieviju ir ES ārējā robeža un NATO austrumu flangs.
