ĪSUMĀ:
- Mazinās Latvijas iedzīvotāju gatavība ar ieročiem rokās aizstāvēt Latviju.
- Pirms astoņiem gadiem to bija gatavi darīt 40%, pērn – 32%.
- Astoņu gadu laikā vairāk kļuvis to, kuri uzskata, ka Eiropa pagrimst morāli.
- LU profesors Ikstens to uzskata par ļoti draudīgu signālu.
- Vairāk nekā mediji viedokļus ietekmē tas, kā vērtē valdības darbu.
- KM mediju jautājumu padomnieks uzsver vietējo mediju satura nozīmi.
- NEPLP vadītājs: Jāizbeidz divvalodība plašsaziņas līdzekļos.
Pētījums, kas prezentēts piektdien, 24. februārī, ir turpinājums līdzīgam pētījumam pirms astoņiem gadiem, tādējādi Krievijas propagandas ietekmi uz Latvijas sabiedrību var novērtēt dinamikā. Jaunā aptauja veikta 2022. gada oktobrī aptaujājot 1600 respondentus no 18 līdz 74 gadu vecumam.
Izmaiņas ne visos gadījumos ir iepriecinošas, piemēram, gandrīz nemainīga palikusi aptaujāto attieksme pret apgalvojumu "Vai ir jēga pretoties citas valsts uzbrukumam". Vairāk kļuvis to, kuri uzskata, ka Eiropa pagrimst morāli.
No 40 % līdz 32 % krities to respondentu skaits, kuri piekrīt apgalvojumam, ka būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās.
Latvijas Universitātes (LU) profesors Jānis Ikstens to uzskata par ļoti draudīgu signālu.
"Ir rūpīgi jāanalizē, kas patiesībā notiek Latvijas sabiedrībā. Mums ir jāvelta tam ļoti lieli spēki, jo pretējā gadījumā mēs riskējam ar to, ka mēs sapirksim visvisādus "HIMARS", helikopterus un vēl nezin ko, un patiesībā tas viss kļūs par vieglu laupījumu Krievijai," brīdināja Ikstens.
Viņam tikpat svarīgs šķiet pētījumā atklātais, ka līdztekus mediju ietekmei uz sabiedrības uzskatiem ļoti liela nozīme ir arī tam, kā cilvēki vērtē valdības darbu. Statistiski tam ir pat lielāka ietekme nekā mediju darbam. Tas izceļ politiķu rīcības un atbildības nozīmi.
"Patiesībā jau šie cilvēki to saņem caur medijiem, tādēļ mediju atbildība tikai pastiprinās. Un, ja mēs varam pateikt, ka šis bija viens no būtiskākajiem pētījuma secinājumiem, mēs to varam vērst arī mediju iesaistes virzienā. Par to, ka ļoti svarīgas ir ziņu pārraides, ļoti svarīgs ir vietējais saturs, ļoti svarīgs ir analītiskais saturs šeit uz vietas mūsu cilvēkiem," pauda Kultūras ministra padomnieks mediju jautājumos Patriks Grīva.
Kaut gan Krievijas televīzijas kanālu pārraide Latvijā ir slēgta, pētījums parādīja, ka Krievijas propaganda sasniedz interesentus pa citiem ceļiem – ar satelīttelevīzijas un interneta starpniecību. Tādēļ vairāki diskusijas dalībnieki izteicās arī par medijpratības un politikas procesu izpratnes veicināšanu jau no skolas sola, lai tā sabiedrības daļa, kas ir naidīgi noskaņota pret Latviju, kļūtu arvien mazāka.
Piemēram, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš izteicās, ka liels solis šajā virzienā būtu divvalodības izbeigšana plašsaziņas līdzekļos, jo tādējādi daļa sabiedrības automātiski tiekot novietota citā pasaules telpā.
