Pedagogiem joprojām nav skaidrības par algu palielinājumu nākotnē

Izglītības ministrija pirmdien kliedēja arodbiedrības pārmetumus par papildu finansējuma nepieprasīšanu pedagogu algām. Apspriežot darba samaksas reformas īstenošanu Saeimas komisijā, tomēr atsedzās problēmas abu pušu savstarpējā komunikācijā. Arodbiedrība šajā tikšanās reizē cerēja uz paša ministra paskaidrojumiem par daudzajām Sadarbības memoranda izpildes problēmām, taču viņš sēdē neieradās.

Saeimas izglītības komisijā tikās Izglītības ministrija un arodbiedrība, lai noskaidrotu vai budžetā plānoto līdzekļu pedagogu samaksu reformai pietiek. Jautājumu sēdes laikā atkārtoti uzdeva arī komisijas vadītāja Ina Druviete neskaidro atbilžu dēļ. Arodbiedrība uzskata, ka netiek pildīti Sadarbības memoranda nosacījumi, jo ministrija nepieprasa papildu valsts finansējumu pedagogu algām 2014.-2016.gadam. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško: ''Šī saruna nekādu skaidrību neviesa, tas bija vispārīgs kārtējais ūdens gabals - cik labi viss ir saplānots. Bet zinot, ka nozarei kopumā trūkst naudas, mēs neredzam, ka risina jautājumu, kā motivēt pedagogus. Varbūt, ja mēs jau kopīgi būtu vērsušies Finanšu ministrijā un Ministru kabinetā par izglītības finansējumu, rezultāts būtu pozitīvāks, nevis tagad, kad ūdens smeļas mutē, mēs veidosim sociālo dialogu.''

Arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ineta Tamane uzskata, ka ministrija nepilda vēl daudzus Sadarbības memorandā iekļautos punktus: „Izglītības iestāžu vadītāji ir noguruši no šīs reformas bez rezultāta. Ir dažādi izglītības un zinātnes ministri bijuši, bet visi ir stāvējuši par pedagogiem un sapratuši rūpi, ka nevar pedagogs ar 280 latiem normāli eksistēt.”

Savukārt ministrija iesākumā norādīja uz tendenci, ka pēc skolas beigšanas skolnieks šobrīd ar 30% varbūtību kļūst bezdarbnieks. Tādēļ atalgojums jāskata kontekstā ar pedagogu darba kvalitāti. Tāpat ministrijas nodrošinājuma un finanšu departamenta direktore Svetlana Batare stāstīja, ka papildus finansējums memoranda īstenošanai ir pieprasīts. Turklāt vēl ministrija plāno jūnija sākumā prasīt naudu jauno politikas iniciatīvu īstenošanai, un summa varētu būt aptuveni 10 miljoni latu.

Izglītības ministrs Roberts Ķīlis pats uz komisijas sēdi neieradās veselības problēmu dēļ, taču arodbiedrība ministra sakāmo vēl cer uzklausīt trešdien paredzētajā tikšanās reizē, lai lemtu, vai ministrijas darbinieki pienācīgi aizstāv pedagogu intereses. Arī pēc pirmdienas komisijas sēdēs arodbiedrība neizslēdz ministra demisijas pieprasīšanu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti