Nauda pilsētas infrastruktūrai?
Kopumā Lielvārdes novada 2015.gada budžets ir 11,8 miljoni eiro. Tātad Āboliņa plānotā līguma summa ir 18 reizes lielāka par pašvaldības budžetu.
Tas paredz, ka pašvaldība saņemtu bezprocentu aizņēmumu 200 miljonu eiro apmērā. Summa teju 20 reizes pārsniedz pašvaldības budžetu. Taču Āboliņš, kuram, starp citu, pieder arī ir pirmās Latvijas fiziskās personas maksātnespējas tituls, bija plānojis aizņemties vēl vairāk.
Savukārt Ābloliņš skaidro, ka šī būtu procedūra, pēc kuras mēs nevis saņemtu aizdevumu, bet pašvaldība saņemtu līdzekļu, ko varētu investēt savā novada infrastruktūrā – sākot no apvadu ceļiem, beidzot ar komunālo saimniecību – siltumtrašu pārbūvi un kanalizācijas izbūvi”. Tādā veidā viņš bija domājis piesaistīt investoru.
Nodoma līgums neesot saistošs. Tā mērķis bija noslēgt vienošanos par papildu līdzekļiem – investīcijām, kas saistītas ar pašvaldību attīstību. Naudu esot plānojis ieguldīt ceļu remontā, siltumtrašu izbūvē, stadiona un baseina būvniecībā.
“Viņi iedod nevis 200 miljonus, bet iedot krietni lielāku summu, nepubliskošu, kāda ir tā summa, un šie te naudas līdzekļi, kas ir virs šiem 200 miljoniem, ir pašvaldības rīcībā, lai varētu ieguldīt pašvaldības infrastruktūrā,” pauda Āboliņš.
Izrādījās, ka Āboliņš parakstītos dokumentus glabājis mājās, taču otrdien pēc sēdes iesniedzis domē. Viņš iesniedzis arī apliecinājumu, ka nav uzņemtas jebkādas saistības pašvaldības vārdā, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdienā” pastāstīja priekšsēdētāja vietniece Vita Volonte.
Ministrija pārsteigta
Tikmēr pašvaldību darba uzraudze Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) par plāniem uzzinājusi no Finanšu ministrijas pēc tam, kad Āboliņš Valsts kasē iesniedzis lūgumu akceptēt šaubīgos dokumentus. Galvojuma saņemšanas gadījumā ja pašvaldība nespētu atmaksāt aizņēmumu, tas būtu jāpārņem Valsts kasei.
VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš portālam Lsm.lv skaidroja, ka šāda situāciju raksturo kā netipisku: “Tādu neesam redzējuši nevienā pašvaldībā.”
Valsts kasē bija iesniegts lūgums akceptēt priekšsēdētāja parakstītus “papīrus angļu valodā”, stāstīja ministrijas pārstāvis, vairoties to saukt par dokumentu vai līgumu. “Pati dokumenta forma neļauj saprast, kas tas ir,” piebilda Draudiņš.
Ministrijas ieskatā, šajā gadījumā pārkāpta virkne likumu, kas attiecas uz pašvaldību finansiālo darbību – kā tās drīkst aizņemties un tērēt.
Āboliņš pamet amatu
Tāpēc VARAM sasauca ārkārtas sēdi par šo jautājumu, uz kuru ieradās pārstāvji no VARAM, Finanšu ministrijas un Valsts kases.
Pašvaldība pieprasīs dokumentus, kas saistīti ar šo lietu, kā arī to vērtēs arī VARAM. Un pēc izvērtējuma ministrija, iespējams, vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs.
Pirms plānotās domes sēdes vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards bija sagatavojis vēstules projektu par ārkārtas sēdes sasaukšanu par Āboliņa atstādināšanu. Taču Āboliņš atkāpās pats, pēc tam saņemot virkni jautājumu no Finanšu ministrijas pārstāvju un deputātu puses, kas Āboliņa rīcību dēvē par afēru, bet parakstīto dokumentu par vekseli.
Āboliņš gan noraidīja ministrijas pārmetumus, sakot, ka informācija par vienošanos esot nepilnīga, tomēr paziņoja, ka atkāpsies no sava amata. Viņš gan turpinās darbu domē kā deputāts. Priekšsēdētāja pienākumus pašlaik pilda priekšsēdētāja vietniece Vita Volonte.
Pašvaldībā un atbildīgajās ministrijās vērtēs Āboliņa rīcību. Plānots vērsties ar iesniegumu arī tiesībsargājošajās iestādēs.