Par homeopātiju kā ārstniecības metodi bieži dzirdēti mediķu apgalvojumi, ka tās iedarbībai ir placebo efekts. Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē nesen sākta diskusija par homeopātisko līdzekļu efektivitāti, un nozares pārstāvji vēlas turpināt skaidrojumus. Tikmēr pirms neilga laika licencēta rezidentūras studiju programma homeopātijā. Rīgas Stradiņu universitātes Rezidentūras studiju fakultātes dekāne Ilze Grope stāsta, ka to iespējams apgūt kā papildspecialitāti.
„Kāpēc šī programma? Pirmkārt, sabiedrībā ir pieprasījums no tiem, kuri vēlas studēt, gan tiem, kuri vēlas ārstēties. Ja mēs runājam par tiem, kuri vēlas studēt, tad Ministru kabineta noteikumi paredz, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, lai kļūtu par ārstu homeopātu, ir jābūt akadēmiskai medicīniskai izglītībai. Tātad pēc sešiem medicīnas studiju gadiem sekojoši jābūt rezidentūrai kādā no pamatspecialitātēm un ir jābūt sertifikātam specialitātē, kas ir internā medicīna, ģimenes medicīna. Tad kā papildus metodi iespējams apgūt arī homeopātiju," skaidro Ilze Grope.
Dekāne Ilze Grope atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem nr. 268, kuros uzskaitītas ārstu specialitātes un papildspecialitāšu vidū ietverta arī homeopātija. Pēc viņas teiktā, līdzīga prakse ir vēl daudzviet Eiropā, piemēram, Vācijā, Spānijā, Itālijā.
„Man liekas, ka uztraukumam nevajadzētu būt. Šie cilvēki, kas izvēlēsies studēt, jau ieguvuši pierādījumos balstītu akadēmisko izglītību, viņi ir sertificēti ārsti. Ja kāds izvēlas šo papildus metodi, kamēr Ministru kabineta noteikumi to pieļauj, būs arī cilvēki, kas gribēs to studēt," uzsver Grope.
Šo studiju programmu licencēja Akadēmiskās informācijas centrs, kas ņēma vērā gan Latvijas Ārstu biedrības, gan Veselības ministrijas norādes. Veselības ministrijā programmas saturu nevērtēja, uzsvēra Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vecākā eksperte Dace Roga.
„Veselības ministrija savas kompetences ietvaros izvērtē studiju programmu tieši par tās atbilstību veselības aprūpes normatīvajiem aktiem. Šīs studiju programmas saturu vērtē profesionāļi, konkrēti Latvijas Ārstu biedrība,” norādīja Roga.
Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka programmas izvērtēšanā nav iesaistījusies – tas bija Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes uzdevums. Tās vadītājs Gustavs Latkovskis Latvijas Radio atzina, ka jautājums ir pretrunīgs, tāpēc pirms atzinuma par homeopātijas studiju programmu bijušas ilgas diskusijas. Tas, ka Ministru kabineta noteikumos homeopātija kā papildnozare ir fiksēta, nozīmē, ka attiecīgai studiju programmai ir jābūt. Otra iespēja būtu prasīt šo nozari svītrot no MK noteikumiem.
„Mums jāsaprot, ka Latvijā un citviet Eiropā, un pasaulē cilvēki pie homeopātiem dosies pēc palīdzības. Izvērtējot riskus un ieguvumus, labāk lai tas notiek pie ārstiem un tā ir atsevišķa ārstu specialitāte nevis ja to praktizē personas, kuras nav ar attiecīgu izglītību. Ja tie ir ārsti, tad viņi tomēr, protot cilvēka veselību izvērtēt no mūsdienu klasiskās medicīnas viedokļa un saprast, kad jānosūta pacients uz nepieciešamiem tālākiem izmeklējumiem. Alternatīva diemžēl sanāk, ka tas aiziet pagrīdē, un to gan nevajadzētu pieļaut,” skaidroja Ilze Aizsilniece.
Nule kā licencētā rezidentūras studiju programma nebūs valsts finansēta. Stradiņa Universitātē prognozē, ka studējošo skaits nebūs lielāks par diviem studiju gada laikā. Vienlaikus līdzīga rezidentūras studiju programma homeopātijā tiekot veidota arī Latvijas Universitātē.
