Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Iemītniekiem neļauj atgriezties Lāčplēša ielas namā

Pēc griestu iebrukšanas Lāčplēša ielas nama iemītniekiem ļauj paņemt mantas; dzīvot mājā nevar

Rīgas, Lāčplēša ielas namā, kuram sestdien, 12.oktobrī, iebrukuši ceturtā stāva griesti, dzīvot nevar, taču iedzīvotājiem atļauts pa vienam atgriezties savos dzīvokļos, lai paņemtu mantas.  

Ēka ir privātīpašums, tāpēc Rīgas pašvaldībai nebija nekādas informācijas par ēkas tehnisko stāvokli, tādas neesot arī ēkas īpašniekam, kurš ēku ir iegādājies tikai šajā vasarā, paziņojumā medijiem norādīja Rīgas dome.

Simtgadīgo ēku šī gada jūnijā iegādājās SIA “Amplion Trust”, un tā pārstāvis advokāts Roberts Kantsons uzsvēra, ka īpašnieks šo ēku bija nolēmis ar laiku renovēt un to arī turpmāk bija iecerēts saglabāt kā īres namu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgaui”) pēc īpašnieku pārstāvja paziņojuma, ka būvinženieris ēku plāno apsekot tikai 15. oktobrī, nolēma apsekot ēku kopā ar Rīgas domes Īpašuma departamenta būvinženieri Leonardu Dubkeviču. 

 

Burovs norādīja, ka iebrukuma vietu vajadzētu attīrīt no būvgružiem. Atrasties 4. stāvā, kaut vai īslaicīgi, pagaidām nevar.  Savukārt 3.stāva iemītnieki varētu rindas kārtībā pa vienam ienākt savos dzīvokļos pēc mantām. 1. stāvā dzīvokļos var ienākt pēc mantām, bet dzīvot tur nevar, norādīja Burovs.

Viskritiskākais ir ceturtais stāvs, kā arī ēkas otrā stāva labā puse. Ēkā uzturēties ir bīstami, jo nav zināms, kad iebruks nākamā kārta. Ēkā ir redzamas plaisas, tāpēc iespējama arī tās tālāka nobrukšana, informēja Rīgas dome.

“Otrajā stāvā šīs pašas velves ir līdzīgi saplaisājušas, kā viņas ir bijušas pirms, un atrodas ļoti bīstamā stāvoklī. Otrajā stāvā viņas var nobrukt mums negaidot,” atzina Rīgas domes Īpašuma departamenta galvenais būvinženieris Leonards Dubkevičs.

Pēc griestu iebrukšanas Lāčplēša ielas nama iemītniekiem ļauj paņemt mantas; dzīvot mājā nevarLinda Zalāne

    Lai gan nogruvums notika ēkas augšpusē, troksni dzirdēja arī apakšējo stāvu iemītnieki. Iedzīvotāji uzreiz ziņojuši pārvaldniekam, sūtījuši fotogrāfijas. Taču līdz evakuācijas brīdim pagājušas vairāk nekā desmit stundas.

    “Sestdien no rīta nogruva, sestdien vakarā visus evakuēja. Dienesti ātri darīja, nobremzēja tas īpašnieks, pārvaldnieks, kas nepaziņoja ātrāk iestādēm,” stāstīja nama iedzīvotāja Sandra.

    Pašvaldības policijas priekšnieks norādīja, ka izsaukumu no operatīvās vadības centra pašvaldības policija saņēmusi vakarpusē ap pieciem. Ēkas īpašnieka pārstāvis – advokāts Roberts Kantsons noliedza pārāk gausu ziņošanu atbildīgajiem dienestiem.

    “Es domāju, ka reakcija bija kā reiz efektīva, jo daudzi uzskata, ka šādos gadījumos neviens dienests nav jāsauc un nekas nav jādara. Mēs, līdz ko uzzinājām, tā uzreiz izsaucām, un pašvaldības iestādes reaģēja,” sacīja advokāts.

    Īpašnieka pārstāvis noraidīja, ka ēkā būtu veikti kādi remontdarbi, kas varētu izraisīt nogruvumu.

    Nama turpmāko likteni noteiks ēkas tehniskā stāvokļa ekspertīze, kas jāveic tuvākajā laikā.  

    Rīgas Sociālā dienesta Latgales rajona teritoriālajā centrā „Krasts” pirmdien, 14.oktobrī, vērušies seši mājas iedzīvotāji, kuriem izsniegtas izziņas, lai varētu saņemt pārtikas pakas (no Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām). Tāpat Rīgas Sociālais dienests ir gatavs izskatīt mājas iedzīvotāju iesniegumus, lai piešķirtu vienreizēju pabalstu krīzes situācijā pamatvajadzību nodrošināšana, izskatot katru gadījumu individuāli. Pagaidām ar šādu iesniegumu neviens iedzīvotājs nav vērsies. 

    Namā ir 30 dzīvokļi un aptuveni 60 īrnieki. 11 no viņiem patlaban mitinās pašvaldības nodrošinātajā dienesta viesnīcā, kurā varēs uzturēties vēl dažas turpmākās dienas.

    Pagaidām nedz namu īpašnieks, nedz pašvaldību pārstāvji nevarēja prognozēt, kad un vai iedzīvotāji varēs atgriezties savās mājās.

    Latvijas Radio nama īpašnieka pārstāvis Roberts Kantsons norādīja, ka gadījumā, ja māju turpmāk nevarēs izmantot kā īres namu, tad īpašnieks būs gatavs kompensēt par īres līguma pārtraukšanu.

    Ja ēka ekspertīzē tiks atzīta par ekspluatācijai nederīgu, īrniekiem nekas cits neatliks, kā meklēt citas īres telpas, tā  LTV Ziņu dienestam norādīja jurists Egīls Radziņš.

    Viņš pauda, ka šādā situācijā nama īpašniekam nav pienākuma īrniekiem nodrošināt citu dzīvojamo platību. Attiecībā par ziņošanu atbildīgajiem dienestiem, Radziņš norādīja, ka īpašniekam ir pienākums šādā situācijā laikus uzaicināt dienestus, kas izvērtē situāciju un novērš bīstamību.

    “Rīgā dažām ēkām ir visnotaļ slikts fasādes stāvoklis, no kura ik pa brīdim nokrīt fasādes gabals. Tad tiek saukta pašvaldības policija, kas nofiksē šo stāvokli, sastāda vismaz administratīvo protokolu, un risina šo jautājumu.  Teikt, ka šādā situācijā 12 stundas neviens neko nedara, tas man personīgi šķiet, ka gluži pamatoti nav,” sacīja Radziņš.

    KONTEKSTS:

    12.oktobrī pievakarē kādai četrstāvu dzīvojamai mājai Rīgā, Lāčplēša ielā, iebrukuši ceturtā stāva griesti, tāpēc no ēkas evakuēti visi cilvēki. Incidentā iesaistītā ēka ir pirmskara laika ķieģeļu būve, kas atrodas pagalmā kvartālā starp Lāčplēša, Spīdolas, Krāslavas un Jēkabpils ielām. Skaitlis uz izciļņa starp ēkas otro un trešo stāvu liecina, ka nams varētu būt celts 1902.gadā.

    Tagad nama īpašniekiem ir uzdots veikt tā tehnisko apsekošanu, lai saprastu, kādā tehniskā stāvoklī ir visa ēka. Tas nozīmē, ka īpašniekiem pie neatkarīga sertificēta eksperta ir jāpasūta detalizēts ēkas tehniskais apsekojums un pēc tam tas jāiesniedz būvvaldei, kura pieņems lēmumu par nama turpmāku ekspluatāciju

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti