Labradora kucīti Elfu, svešiniekam nevajadzētu glaudīt, sarunāties un skatīties acīs. Elfa ir savas saimnieces Baiba lielākais palīgs jau trīs gadus. Un arī sestdien abas ir kopā Āgenskalna tirgū.
“Elfa man var palīdzēt noģērbties, pacelt priekšmetus, ieslēgt gaismu, piecelties,” stāsta Baiba.
Apmācīt suņus pavadoņus vai asistentus nav viegli. Jārēķinās, ka sunim vajadzēs mācīties vairākus gadus. “Sunim ir jāsaprot, ko saimnieks grib. Un arī saimniekam jāsaprot suņa raksturs,” norāda servisa suņu biedrības “Teodors” pārstāve Lolita Korjapina.
Pasākumā varēja ieraudzīt, kāds ir nedzirdīgo alfabēts, kā pateikt “labdien”, vai pat apgūt atsevišķus vārdus.
Savukārt metāla restes uzskatāmi parāda, cik grūti cilvēkiem ratiņos ir braukt pa nelīdzenu ceļu. Režģa sliedes gan neparāda, cik grūti ir pārvarēt lielākās bedres, bet tikai nelielos šķērslīšus.
“Es ļoti priecājos par mūsu sabiedrību, jo aizvien vairāk cilvēki vēlas palīdzēt,” saka Diāna.
Voldemārs gan zina stāstīt arī par citādāku pieredzi: “Es reiz dabūju pa muti. Man iesita viens vīrietis. Es pats biju daļēji vainīgs, jo uzbraucu viņam uz kājas ar ratiem, taču es atvainojos."
Tirgū sestdien varēja iegādāties arī dažādus cilvēku ar invaliditāti ražojumus. Jaunieši ar invaliditāti ļoti vēlas strādāt.
“Šīs nav vienkārši sveces. Protams, tā ir arī nodarbinātība, bet ar šo sveču palīdzību mēs krājam līdzekļus, lai jauniešiem nav jānonāk aprūpes iestādēs,” stāsta “Latvijas kustības par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere.
Ikviens tirgus apmeklētājs varēja arī uz brīdi iejusties cilvēku ar invaliditāti dzīvē un izmēģināt braukšanu ratiņos. Šādu iespēju gan izmantoja tikai viens no desmit uzrunātajiem
