Par vairāk nekā pusi no galvaspilsētā mītošajiem suņiem nodevas nemaksā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vairāk nekā par pusi no galvaspilsētā mītošajiem suņiem nodeva nav samaksāta, proti, Rīgā ir reģistrēti nepilni 35 tūkstoši suņu, bet ieņēmumi no suņu turēšanas nodevas, kas ik gadus ir desmit eiro, ir vien 70 tūkstoši eiro.

Vairāk nekā puse no galvaspilsētā mītošajiem suņiem ir nodevas nemaksātāji
00:00 / 05:08
Lejuplādēt

Naudas sods par nodevas nemaksāšanu var būt iespaidīgs – privātpersonām no 50 līdz pat 5000 eiro. Vai suņu īpašniekiem nodevas apmērs šķiet pieņemams, un kāda ir pašvaldības sniegtā atdeve suņiem, par kuriem galu galā šī nodeva ik gadus tiek maksāta?

Pastaigas laikā satiktajiem suņu saimniekiem Latvijas Radio korespondente jautāja: “Labdien! Es esmu gan Doras saimniece, gan Latvijas Radio žurnāliste Linda Zalāne. Vai es varu pāris jautājumus Jums uzdot par suņiem? Vai zināt, ka Rīgā dzīvojošajiem suņiem ik gadu ir jāmaksā 10 eiro liela nodeva? Vai summa šķiet adekvāta, un kādu atdevi no pašvaldības puses sagaidītu pretim?''

“Es domāju, ka tas nav daudz. Varētu par šo naudu izvietot miskastes, kur izmest fekālijas, un vēl lielāku teritoriju, kur palaist suni bez pavadas. – Desmit eiro tas ir maz, bet par ko? Par to, ka suns elpo gaisu un staigā pa ietvi. Labi, bet vai nu palielini šo nodevas apmēru un kaut ko dari, vai neko. Kaut vai miskastes uzlieciet parkā vai uz ielām, kur fekālijas izmest. Breloks man šķiet nejēdzīgs. Ja jau maksā, tad parasti reģistrē, kurš maksā. Ir prasība, ka suņiem ir jābūt čipotiem. Līdz ar to policists var pienākt klāt un paprasīt vārdu un uzvārdu, lai pēc tam informāciju par maksāšanu sistēmā noskaidrotu. Breloks arī maksā. Šo naudu var ieguldīt citur. Kaut atdodiet patversmei. – Desmit eiro (summa) ir normāla. Varēja parciņā atdalīt zonu, kur suņiem skriet, jo parasti nevar laist bez pavadas, jo var aizskriet pie bērniem. Man vienu reizi policija Dzegužkalnā aizrādīja, ka suns bez pavadas, bet es neesmu redzējusi, ka kādam aizrāda par to, ka nav nodeva samaksāta," stāstīja  suņa saimnieki. 

Bet izrādās, ka Rīgā suņu saimniekiem ar nodevas maksāšanu nemaz tik raiti neveicas un galvaspilsētā suņu ir vairāk nekā pašvaldības budžetā iekasētā naudas summa. Galvaspilsētā suņu nodevu iekasē jau teju 25 gadus, un kopš 2018. gada summa ir noteikta desmit eiro apmērā. Pusi no tās jeb piecus eiro gadā var maksāt, ja suņa reģistrētais īpašnieks ir pensionārs vai suns ir sterilizēts.

"Šobrīd Rīgā ir reģistrēti nepilni 35 tūkstoši suņu, bet ieņēmumi no suņu turēšanas nodevas šogad ir 71 tūkstotis eiro. Pat ja mēs pieņemam, ka par visiem suņiem būtu jāmaksā 5 eiro nodeva, tad ienākumiem būtu jābūt 190 tūkstošiem eiro, bet ir 71 tūkstotis eiro. Varam redzēt, ka liela daļa suņu saimnieku izvairās no nodevas nomaksas. Tomēr kontroles sistēma tiek uzlabota un tuvākā laikā būs vēl grūtāk izvairīties no nodevas nomaksas," norāda Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Lana Puntusa. 

Ieņēmumi tiek ieskaitīti kopīgā Rīgas budžetā, un no suņu īpašniekiem iekasētā nodeva par suņa turēšanu tiek tērēta šādi. "Ir trīs suņu pastaigu laukumi. Viens ir Eksporta ielā, viens ir Grīziņkalnā un arī Ziedoņdārzā. Arī izpilddirekcijas ir izveidojušas suņu pastaigām atbilstošas teritorijas. Viena ir Pļavnieku Zaļajā birzī un otra ir Lucavsalas atpūtas parkā. Austrumu direkcija izvieto atgādinājuma zīmes par to, ka aiz sava mājdzīvnieka ir jāsavāc ekskrementi. Tiek izvietotas arī urnas vai speciāli maisiņi ekskrementu savākšanai. Tomēr jāatzīst, ka šie maisiņi tiek izzagti vai izmētāti un urnas izdemolētas, tādēļ tuvākajā laikā jaunas urnas nav plānots novietot," akcentē Puntusa.

Kā izrādās, naudas sods par nodevas nemaksāšanu ir gana iespaidīgs. Privātpersonām var piespriest piespiedu naudas sodu no 50 līdz pat 5000 eiro. Nodevas nemaksātājus uzrauga Rīgas pašvaldības policija. Tiesa, tas tiekot darīts kampaņveidīgi. "Līdz šim Rīgas pašvaldība speciālus kontroles reidus nav veikusi, bet pavasaros tā organizē akcijas, kad parkos suņu saimniekiem dala maisiņus suņu izkārnījumu savākšanai, un pie reizes pārbauda, vai suns ir vakcinēts pret trakumsērgu un ir reģistrēts vienotajā Lauksaimniecības datu centra datu bāzē," skaidro pašvaldības policijas pārstāve Lāsma Greidāne.

Bargi naudas sodi suņu īpašniekiem līdz šim nav uzlikti. Parasti kārtība ir tāda: pašvaldības policija izdod administratīvo aktu un uzdod mēneša laikā samaksāt nodevu un, ja nav veikta reģistrēšana un vakcinācija, tad jāpaveic arī šie darbi. Greidāne teic, ka parasti suņu saimnieki mēneša laikā neizdarību novērš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti