Atbalstītas, visticamāk, tikšot tikai kristīgās konfesijas, kas ir valsts aizsardzībā jeb kam ir noslēgts līgums ar valsti. "Tās būs kristīgo konfesiju baznīcas, kapličas un citas sakrālās celtnes, kas ir valsts nozīmes piemineklis. Tām pienāksies īpašs finansējums no valsts budžeta, kas palīdzētu atjaunot celtnes, jo mūsdienās ar privātiem līdzekļiem vien to nevar izdarīt,” atzina Cilinskis.
Tomēr uz Latvijas Radio jautājumu, ar ko baznīca atšķiras no jebkura cita kultūrvēstures pieminekļa, ministrijas pārstāvis minstinājās un skaidri atbildēt nespēja: "Katram piemineklim ir savs īpašnieks, kas par to rūpējas, un draudzes nespēj uzturēt savu kultūras pieminekli.”
Cilinskis apliecināja, ka baznīca paliks par juridisko īpašnieku, taču valdībai ir līgums ar Svēto krēslu, kas reglamentē kopējo sadarbību.
VKPAI pārstāve Katrīna Kukaine raidījumā apliecināja, ka inspekcija pēdējā laikā visvairāk iesniegumu ir saņēmusi no draudzēm.
"Baznīcas aizņem nopietnu nodaļu kultūrpieminekļu sarakstā. Sakrālajā mantojumā mums ir 400 objekti un 2888 mākslas objekti. Baznīca ir sabiedriska ēka un tā ir pieejama sabiedrībai. Valsts programma atbalsta visus [kultūras pieminekļus], kuri ir saimnieciski neizmantojami un pieejami sabiedrībai,” atzina Kukaine.
Savukārt Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes profesoram Valdim Tēraudkalnam neesot skaidrs, kādā veidā nauda tiks dalīta, jo ne visām baznīcām ir līgumi ar valsti. Viņaprāt, tuvojoties valsts simtgadei, būtu nepieciešams savest kārtībā Lielos kapus. Viņš gan atzina, ka Latvijā ir draudzes, kuras ir nabadzīgas, bet tām būtu jāsniedz līdzfinansējums.
Piektdien, 23.septembrī, Garīgo lietu padomē pārrunāts jautājums par kultūras pieminekļu statusā esošo Latvijas dievnamu saglabāšanas likuma virzību. Padomes dalībnieki vienojušies, ka darbs pie šī likuma ir jāturpina, tuvākajā laikā to precizējot un pēc tam virzot apstiprināšanai.
