Sadaļas Sadaļas

Pandēmijas laikā notāriem 30 reizes pieaudzis darījumu skaits videokonferences režīmā

Notāri tāpat kā daudzi citi strādājošie pandēmijas laikā pakalpojumus sniedz lielākoties attālināti.

Latvijas Zvērinātu notāru padome informē, ka 30 reižu pieaudzis darbību skaits videokonferences režīmā. Attālinātajā darbā klientiem vairāk jāskaidro tehniski jautājumi, atklāj uzrunātie notāri. Tikmēr izsniegto pilnvaru skaits Covid-19 pandēmijas laikā samazinājies par 37%. Savukārt pavisam nedaudz – par 2% – palielinājies noslēgto testamentu skaits. 

ĪSUMĀ:

  • Jau teju 3 gadus notāri var sniegt pakalpojumus attālināti.
  • Notāre: Cilvēki negrib iedziļināties tehniskajās detaļās, grib pakalpojumu klātienē.
  • Klātienē notāri apkalpo klientus pa vienam, pēc pieraksta un ar laika intervālu.
  • Nekustamo īpašumu aģente: Tagad pat ir vienkāršāk, daudz izdara attālināti.
  • Pie notāra apstiprināt pirkuma līgumu pandēmijas laikā vērsušies par 15% vairāk.
  • Dāvinājumu līgumu apstiprināšanā - pieaugums par 6%.
  • Pilnvaras izdotas mazāk, jo videokonference ļauj pašam piedalīties darījumā.
  • Laulības šķirtas par 16% retāk, kā arī laulību līgumu skaits samazinājies par 17%. Savukārt testamentu skaits pieaudzis par 2%.   

Pandēmijas laikā notāriem 30 reizes pieaudzis darījumu skaits videokonferences režīmāLinda Spundiņa

Jau teju trīs gadus notāriem ir izstrādāta un arī likumā nostiprināta attālinātā pakalpojuma sniegšana. Platformā “DigiNotārs” klients pievienojas ar savu elektronisko parakstīšanās rīku. Process tiek ierakstīts, tāpēc obligāta ir videokamera un mikrofons.

Notāre Rīgā Ilze Metuzāle novērojusi, ka daļa cilvēku tomēr dod priekšroku klātienes darījumiem, jo nevēlas, nevis nespēj iedziļināties tehniskās detaļās, lai to veiktu attālināti.

“Cilvēks, ja, piemēram, pērk nekustamo īpašumu, protams, viņš to nedara katru dienu, un tas pats par sevi ir liels notikums. Ja mums ir jākoncentrējas vēl uz tām tehniskajām lietām, ko varbūt ikdienā nedara bieži, tad viņš apjūk, jo ir jādomā par to darījumu, vai viss tur ir kārtībā. Tas jau ir cilvēcīgi, to jau var saprast,” sacīja notāre.

Klātienē notāri apkalpo klientus pa vienam, pēc pieraksta un ar laika intervālu starp citiem klientiem.

Notāre Ilze Roze strādā Ventspilī. Viņasprāt, attālinātajā darbā laikietilpīgākā ir tehnisko jautājumu skaidrošana klientiem.

“Cilvēkam ir jāskaidro tā tehniskā puse – kā to tehniski izdarīt, kā pieslēgties, kādai kamerai jābūt. Klātienē, protams, parakstu uzlikt varbūt ir ātrāk, bet es nedodu priekšroku ne vienam, ne otram veidam. Abi divi ir vienlīdz pareizi un vienlīdz cilvēkam juridiski saistoši. Tas dokuments vienalga ir ar juridisko spēku,” sacīja Roze.

Nekustamo īpašumu aģente Ineta Zīberga stāstīja, ka pandēmijas laikā darba nav kļuvis mazāk. Viņa pārsvarā ar vecāka gada gājuma klientiem tiekoties pie notāra klātienē, taču pamatā šobrīd darījumi notiek attālināti. Un tas ir atvieglojis darbu.

“Drīzāk pat kļuvis vienkāršāk, jo cilvēki vairāk tagad visu nokārto attālināti un ir sarūpējuši elektroniskos parakstus, līdz ar to ir mazāka tā papīru kārtošana,” atzīst aģente.

Pie notāra apstiprināt pirkuma līgumus pandēmijas laikā vērsušies par 15% vairāk cilvēku. Manāms arī dāvinājumu līgumu pieaugums par 6%, atklāja Zvērinātu notāru padome.

Novērots, ka cilvēki atraduši vairāk brīva laika, lai sakārtotu dokumentus. Tikmēr pilnvaras izdotas mazāk, jo videokonference ļauj pašam piedalīties darījumā.

Sevišķi tas attiecas uz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, kuriem nav jābrauc uz Latviju, lai nopirktu vai pārdotu īpašumu. Ar notāru tiek komunicēts tieši un nepastarpināti videokonferencē, tāpēc izdot pilnvaru kādai citai personai nav bijis nepieciešams, skaidroja padomes pārstāve Vija Piziča.

Pandēmija ieviesusi korekcijas arī citos notāra pakalpojumos: laulības šķirtas par 16% retāk, arī laulību līgumu skaits samazinājies par 17 %. Savukārt testamentu skaits pieaudzis par 2%.  

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, , bet tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā. Pašlaik šis radītājs ir gandrīz trīs reizes augstāks, un uz 9. februāri sasniedza 573,7.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt