Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Neatkarības karš. Rīgas atbrīvošana no komunistiem 1919. gada 22. maijā

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Koncertzāle uz AB dambja Rīgā - viedokļu krustugunīs

Paliatīvā aprūpe Jēkabpilī. Nevalstisko organizāciju palīdzības vēlme un likuma prasības

Paliatīvā aprūpe Jēkabpilī. Nevalstisko organizāciju palīdzības centieni «atduras» pret likumu

Sabiedriskā labuma organizācija "O fonds", kas pārstāv onkoloģisko pacientu intereses, savulaik vēlējās iesākt Jēkabpils slimnīcas paliatīvās aprūpes nodaļas izveidi, bet viss apstājās likuma priekšā.

ĪSUMĀ:

Likums neļauj palīdzēt paliatīvās aprūpes nodaļas izveidē

"Jēkabpils slimnīcai mēs bijām gatavi sniegt to palīdzību tādēļ, ka mūsu padomes loceklis ir Vilnis Sosārs. Viņš ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Paliatīvās aprūpes nodaļas vadītājs. Un viņam bija rezidente tieši no Jēkabpils, kura apmācījās pie Viļņa Sosāra, un bija laba kandidāte, lai Jēkabpils slimnīcā to nodaļu attīstītu un kaut ko tur veidotu," stāstīja "O fonda" valdes priekšsēdētāja Inese Valdheima.

Rezidente, kas pati grib strādāt ārpus galvaspilsētas, un atbalsts no paliatīvās aprūpes speciālistu puses – tā bija laba apstākļu sakritība.

"Mums toreiz bija arī ļoti laba sadarbība ar Kanādas vēstniecību, un mēs arī uzsākām sarunas ar Kanādas NATO militārajiem spēkiem. Tā kā tur būtu arī bijis darbaspēks no tās puses, ja kāds remontdarbs būtu jāveic. Tur būtu bijuši arī kādi līdzekļi, un mēs būtu spējuši piesaistīt kādus uzņēmējus, lai to nodaļu iekārtotu, cik uz to brīdi būtu iespējams," stāstīja Valdheima.

Tomēr tad viss atdūrās sabiedriskā labuma organizāciju likumā. "O fonds" ir sabiedriskā labuma organizācija, kas bez atlīdzības nedrīkst nodot mantu valsts iestādēm. Saprotot, ka šādas sistēmas vienīgais upuris ir pacients, kurš nesaņem iespēju tikt aprūpētam pēc iespējas labāk, Valdheima tomēr mēģināja situāciju risināt.

"Tā kā mums aizvien biežāk parādījās tādi uzņēmēji, kas vēlējās kādu mantu, kādu iekārtu ziedot slimnīcai, tad parādījās doma par paliatīvās aprūpes nodaļas izveidi vai remontēšanu, vai kādu gultu iegādi vai tamlīdzīgi.

Tad mēs, zinot, ka nedrīkst, tomēr vēlreiz jautājām Valsts ieņēmumu dienestam, vai nav kāds likumīgs ceļš, kā, ne gluži lai apietu, bet nu... Es varbūt tā arī nolasīšu: "Vai ir kāds likumīgs ceļš, lai izietu cauri šiem likuma "džungļiem" racionālā veidā?"

Bet nekas neizdevās. Tādas situācijas esot bieži - nākas atteikt sadarbības piedāvājumus, jo fonds nevar iesaistīties. Piedāvājumi palīdzēt nav saistīti tikai ar paliatīvās aprūpes sistēmas sakārtošanu.

"Tiešām ir bijuši tādi ziedotāji, kas grib bērnu onkoloģijai palīdzēt, un ir gatavi nopirkt cilmes šūnu transplantācijas iekārtu. Tā iekārta varētu palīdzēt ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Tas būtu tāds reāls atspaids, bet tā atbilde… Mēs rakstījām divas reizes par vienu un to pašu tēmu, nu, un tās atbildes ir, kā jau no valsts iestādes ar garu likumu pamatojumu. Un tas īsais skaidrojums ir tāds, ka sabiedriskā labuma organizācija nevar bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbības atbalstīšanai," stāstīja Valdheima.

Likumam "apkārtceļa" nav

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) arī tagad apliecina, ka sabiedriskā labuma organizācijām ir aizliegts bez atlīdzības nodot valsts iestādēm iekārtas, remontēt telpas vai jebkādā citā veidā tās atbalstīt, ja tā rezultātā varētu palielināties organizāciju peļņa.

"Ja es esmu biedrība vai nodibinājums un man ir piešķirts sabiedriskā labuma statuss, šī organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercsabiedrībām. Jo mēs šobrīd runājam par valsts kapitālsabiedrībām," skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance. Vienīgais variants esot veikt likumdošanas izmaiņas.

"Kamēr likumdevējs nav mainījis šī likuma pantu un nav noteicis izņēmumus, kam drīkst ziedot, tikmēr darbojas šī likuma norma, kas šobrīd ir ietverta," norādīja Borance.

Valdheima no "O fonda" šādu kārtību neizprot. Viņasprāt, arī apmaksājot pacientiem medicīniska rakstura izmeklējumus vai medikamentus, nauda faktiski nonāk komercstruktūrā.

"Tādā ziņā, man liekas, ka tur ir mazliet jāpadomā, vai nevajadzētu atļaut fondiem plašāk darboties, bet tas, protams, ir likumdevēju jautājums," norādīja Valdheima.

Saeimā skata attiecīgos likuma grozījumus

Likumdevēji tieši pašlaik strādā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumiem, pastāstīja Saeimas deputāts no "Jaunās Vienotības" Aldis Adamovičs.

"Galvenais priekšlikums, ka Bērnu slimnīcas fonds, šī sabiedriskā labuma organizācija saņēmusi lielu dāvinājumu – aparatūru. Un šobrīd bez atlīdzības nevar to nodot Bērnu slimnīcai, kura ar to nodarbojas," skaidroja deputāts.

Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā Adamovičs ir iepriekš minētā projekta referents. Viņš stāstīja, ka izteiktie ierosinājumi iekļauj arī iespēju atsevišķās jomās sabiedriskā labuma organizācijām plašākas iespējas.

"Bet šobrīd ir iesniegti papildu priekšlikumi, kas šo bezatlīdzības nodošanu paredzētu vairākām jomām – ne tikai bērnu veselībai, bet gan veselībai kopumā, gan, iespējams, izglītībai, kultūrai, sportam," norādīja politiķis.

Līdzīga situācija, kāda ir Adamoviča piemērā ar Bērnu slimnīcu, ir arī ar "O fondu" un Jēkabpils slimnīcu. Tas nozīmē – ja tiks izlemts mainīt likumu, tad sabiedriskā labuma organizācijām būs daudz vieglāk pildīt savu misiju.

Jēkabpils slimnīcā lepojas ar vienīgo paliatīvās aprūpes speciālistu Latgalē

Jēkabpils slimnīcā Latvijas Radio ieradās, darbadienai tuvojoties noslēgumam.

Slimnīcā sagaida Andrejs Miļčevskis. Viņš ir Jēkabpils slimnīcas valdes loceklis un galvenais ārsts. Viņš lepojas ar to, ka Jēkabpils reģionālajā slimnīcā ir izdevies piesaistīt paliatīvās aprūpes speciālistu: "Ir tā, ka līdz 2018. gada novembrim bija hronisko pacientu aprūpe, un ar novembri mums uzsāka darbu sertificēts ārsts tieši paliatīvajā aprūpē.

Un tātad no 2018. gada novembra mums ir vienīgais sertificētais paliatīvās aprūpes ārsts Latgales reģionā, kas strādā ar paliatīvo aprūpi."

Jēkabpils slimnīcas valdes loceklis un galvenais ārsts Andrejs Miļčevskis

Jēkabpils slimnīcā nav atsevišķas paliatīvās aprūpes nodaļas. Slimnīca cenšas nokārtot, lai tai tiktu atļauts veidot atsevišķu nodaļu, bet pašlaik ir vienkārši paliatīvās aprūpes gultas – piecas sievietēm un piecas vīriešiem. Miļčevskis pastāstīja, ka tās ir ļoti pieprasītas. Viņš redz attīstību paliatīvās aprūpes sistēmā.

"Šobrīd Latvijā paliatīvā aprūpe attīstās, bet tā pateikt, ka viss ir sakārtots – tā gluži nav. Bet mūsu slimnīcā ir speciālists – jauns, darba spējīgs ar lielu entuziasmu, kurš var un organizē mūsu palīdzību.

Mēs kopīgi strādājam pie tā, lai izveidotu savu nodaļu," stāsta ārsts. 

Pašlaik atsevišķas prasības, lai slimnīcā tiktu izveidota atsevišķa nodaļa, nav izpildāmas. Piemēram, ir jānodrošina atsevišķa telpa. Tāpat ir nepieciešams psihologs. Tas pašlaik atsevišķi paliatīvās aprūpes pacientiem nav pieejams. Toties ir citi speciālisti, kas nepieciešami.

"Mums ir kapelāns, mums ir sociālais darbinieks. Pie mums ambulatori strādā un sniedz pakalpojumus psihoterapeits, psihiatrs," norāda Miļčevskis.

Paliatīvās aprūpes speciālistei liela iespēja izdegt

Pašlaik Jēkabpils slimnīcas paliatīvās aprūpes speciāliste, ārste Jeļena Buceniece uz laiku darba pienākumus pārtraukusi pildīt, tādēļ līdz brīdim, kad viņa atgriezīsies, ir pārtraukts arī paliatīvo pacientu aprūpes pakalpojums.

Sarunā ar Latvijas Radio Buceniece skaidroja, ka arī šeit, kā citās paliatīvās aprūpes pakalpojuma saņemšanas vietās, ir iespējams uzturēties līdz desmit dienām. Pēc tam radiniekiem jāmeklē citas iestādes, ja mājās cilvēku aprūpēt nav iespējams.

Tomēr daudzos gadījumos pacienti pēc izrakstīšanās atgriežas. Buceniece atceras pacientu, kurš atgriezies pat četras reizes.

Runājot par personālu, Buceniece atzina – liela nozīme ir ne tikai tiem, kas strādā ar pacienta fiziskajām kaitēm, bet arī ar garīgo pasauli un psiholoģiskajām problēmām.

"Kapelāns ir nepieciešams, bet ne visiem. Visvairāk būtu nepieciešams tieši psihoterapeits. Tas ir ārsts, kas tieši sarunas laikā ļauj cilvēkam izrunāties, saprast un izstrādāt kādu "praktiku", kā dzīvot tālāk. Protams, tā kā mums tas nav iespējams, pašlaik šo lomu mēģinu pildīt es - pārrunāt visas šīs lietas gan ar pacientiem, gan ar viņa piederīgajiem. Bet, protams, tas palielina manu izdegšanu.

Būt paliatīvās aprūpes speciālistam un izdegt man ir liela iespēja," uzsvēra Buceniece.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti