Otrajā lasījumā atbalsta ieceri nodrošināt mācības latviešu valodā visos pašvaldību bērnudārzos

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 13. februārī, pēc ilgākām diskusijām otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nosaka pašvaldībām pienākumu nodrošināt izglītības programmu apguvi valsts valodā ikvienā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē.

Likumprojektu atbalstīja 60 Saeimas deputāti.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka vietējām pašvaldībām ar likumu tiks noteikts nodrošināt pirmsskolas izglītības programmu apguvi valsts valodā visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Grozījumus virza Nacionālā apvienība (NA).

Plenārsēdes laikā grozījumus aktīvi kritizēja opozīcija, galvenokārt "Saskaņa". Deputāts Igors Pimenovs, kurš otrajam lasījumam bija iesniedzis priekšlikumu, ka pirmsskolas iestādēm jāturpina mazākumtautības valodā īstenojamās programmas izpilde, nepazeminot tās kvalitāti, uzsvēra, ka nav apstrīdams, ka Latvijā jānodrošina pamatnācijas kultūra, tomēr arī mazākumtautībām ir savas intereses. Tomēr ir jāsargā arī mazākumtautību kultūru īpatnības.

"Viņām rūp savas kultūras saglabāšana. Demokrātiskās valstis sen iemācījušās risināt pretrunas, atzīstot nacionālām minoritātēm sargāt savu valodu un etnisko savdabību," sacīja Pimenovs. Savukārt Nikolajs Kabanovs ("Saskaņa") teica, ka integrācija Latvijā ir gājusi tikai "pa skuju taku" un mazākumtautībām paliek tikai deklarācijas. Viņš norādīja, ka bērniem šajā vecumā rodas izpratne par pasauli un svarīgi, lai ar viņu mamma runā dzimtajā valodā, savādāk viņam izveidosies trauma. Tāpat Kabanovs norādīja, ka likumprojekts ir pretrunā Eiropas Savienības cilvēktiesību normām.

Pie frakcijām nepiederošais, no partijas "KPV LV" ievēlētais deputāts Aldis Gobzems tikmēr norādīja, ka valstij ir jāveido jauni bērnudārzi, lai labotu šo situāciju, nevis tajos jāliedz runāt mazākumtautību valodās.

Deputāta Pimenova priekšlikumu Saeimas vairākums noraidīja. NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars skaidroja, ka mazākumtautību izglītības programmas tiek turpinātas un nav nepieciešams to akcentēt vēl ar speciālu pantu.

NA norāda, ka nereti pašvaldība ģimenes dzīvesvietas tuvumā var piedāvāt vietu tikai mazākumtautību bērnudārzā, kurā netiek nodrošināta programma valsts valodā. Tātad latviešu ģimenei vai nu jāizvēlas bērnudārzs tālu no mājām, vai jāmaksā par privātās izglītības iestādes pakalpojumiem, vai jāpiekrīt bērnu sūtīt dārziņā, kurā nodarbības notiek krieviski. NA piedāvātie grozījumi paredz, ka šādās situācijās pašvaldības pienākums ir nodrošināt iespēju apgūt programmu latviešu valodā.

NA priekšsēdētājs Dzintars iepriekš pauda, ka situācija, kurā kādai latviešu ģimenei vienīgā iespēja saņemt bērnudārza pakalpojumus ir tikai krievu valodā, ir nepieļaujama. "Ikvienā bērnudārzā, kas tiek uzturēts par sabiedrības līdzekļiem, ir jānodrošina iespēja saņemt pakalpojumu valsts valodā, ja to pieprasa kaut vai tikai viena bērna vecāki," pauda Dzintars.

Likumprojekts būs vēl jāskata trešajā, galīgajā lasījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti