Turpmāk piecus reiz desmit metrus lielais karos Ogrē plīvos katru dienu. Ejot tam garām, liela daļa cilvēku pagriež galvu valsts simbola virzienā vai pat apstājas, lai to kārtīgāk aplūkotu, bet citi izturas vienaldzīgi.
“Ļoti grezni un ļoti sirdi aizkustinoši,” par karogu izsakās vietējā iedzīvotāja Skaidrīte.
Jānis gan noskaņots skeptiskāk: “Viņš tā kā švaki plīvo, nokarājas, bet domāts jau bija labi laikam.”
Biedrība “Latvijas karogs” aptuveni pirms gada uzsāka akciju, aicinot dažādas Latvijas pašvaldības līdz 2018. gadam uzstādīt šādus karogus. Ogre ir pirmā pilsēta, kurai to izdevies paveikt.
“Laikam mēs esam aktīvi. Aktīvi arī par to domājām un vēlējāmies,” saka Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis.
“Karogs ir tāds valstiskais simbols, kas īstenībā dod pilsētniekiem spēku. Tāpēc arī gribējām, lai tas būtu pie pašiem pilsētniekiem, pilsētas sirdī,” piebilst Helmanis.
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks stāsta – karogs uzvilkts 22 metrus augstā, nupat kā uzstādītā jaunā mastā. Kopumā pašvaldība pasūtījusi piecus karogus, lai nolietošanās gadījumā tos būtu iespējams samainīt.
“Tas ir simbols. Karogs mums vienmēr ir bijis cieņā un godā, esam karojuši tieši zem sarkanbaltsarkanā karoga, un mūsu karavīri ir lējuši asinis, lai šī valsts būtu brīva,” piebilst Helmanis.
Tuvāko gadu laikā līdzīgi karogi tiks pacelti arī Valmierā, Smiltenē, Siguldā pie bobsleja trases un Rīgā. Šādi liela izmēri karogi pasaulē nav nekāds jaunums, jau daudzus gadus tādi plīvo daudzās citās zemēs.
“Viņiem ir sava propaganda, savs veids, kā valstī vairo patriotismu. Mēs bieži vien sūkstamies un raudam par kaut ko, bet mums arī ir jālepojas par mūsu valsti. Mēs nedzīvojam nemaz tik slikti,” saka Helmanis.
