Dienas ziņas

Zemgalē divdesmit pedagogu vakances

Dienas ziņas

Divmastu burinieks Rāznas ezerā

Šlokenbekas ezerā tūkstošiem beigtu zivju

No piesārņotā Šlokenbekas dzirnavu ezera izsmeļ pustonnu beigtu zivju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pašvaldības darbinieki sadarbībā ar Valsts vides dienesta (VVD) speciālistiem no Šlokenbekas dzirnavu ezera, kur pēdējās dienās masveidā iet bojā zivis, izsmēluši aptuveni pustonnu beigtu zivju, lsm.lv atzina VVD pārstāve Jūlija Ņikitina. 

Makšķernieki: bojā gājušas visas ezera zivis

VVD pārstāve norādīja, ka no ūdenskrātuves izsmeltas dažādu sugu zivis – plauži, līņi, līdakas, zandarti, sapali un vīķes, kas ir īpaši jūtīgas pret skābekļa trūkumu. Bojā gājušo zivju smelšana no ezera turpinās. Makšķernieki lēš, ka bojā gājušas teju visas ezerā esošās zivis. 

VVD piesārņojumu ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi un uzsver, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku, tomēr par ekoloģisko katastrofu runāt nevarot.

Tukuma novada komunālās nodaļas vadītājs Ģirts Ruģelis atzinis, ka primārais darbs ir savākt bojā gājušās zivis. "Tās beigtās zivis ir jāsavāc, lai nelaistu dziļāk to sērgu. Ja tās zivis sāks pūt, būs ļoti lielas ziepes. Ir jau ir vairāki kubli savākti iepriekšējās dienās, bet tagad tas zivju apjoms ir uzpeldējis ļoti liels," atzina Ruģelis.

VVD norāda, ka pirmās iedzīvotāju sūdzības par piesārņojumu ezerā saņemtas jūlija sākumā. Tad arī VVD speciālisti pārbaudīja SIA "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtas "Tīles", kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem – vairākiem ražošanas uzņēmumiem.

Tobrīd arī pārbaudīta Šlokenbekas ūdenskrātuve un Slocenes upe, paņemti ūdens paraugi analīzēm, kuru rezultātus VVD gaida aptuveni pēc nedēļas. Tā kā zivis turpina iet bojā, ceturtdien ūdens paraugi noņemti atkārtoti.

Satrauc piesārņojuma nonākšana Valgumā

""Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri," skaidro VVD Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa.

Dienestā pieļauj, ka piesārņojumu izraisījušas skābekli neitralizējošas ķīmiskas vielas, kas novedušas pie zivju masveida slāpšanas. Uzņēmumam "Tukuma ūdens" uzdots rīkoties operatīvi un uzstādīt ozonatoru, kas bagātinās ūdeni ar skābekli un attīrīs no ķīmiskā piesārņojuma.

Vienlaikus VVD norāda, ka pagaidām nevar teikt, ka "Tukuma ūdens" ir vainojams ezera piesārņošanā. Iemesli var būt dažādi, ko dienests turpinās skaidrot. Tāpat VVD sekos līdzi vides stāvoklim Šlokenbekas ūdenskrātuvē, Slocenes upē un Valguma ezerā, lai varētu noskaidrot piesārņojuma koncentrāciju un tā izraisītāju.

Engures novadā, kuras teritorijā ezers atrodas, pukojas, ka par notikušo katastrofu nav saņēmuši oficiālu informāciju, un bažījas, ka kaitīgās vielas varētu aizplūst tālāk.

"Es domāju, ka nevajadzētu izvairīties no šī teiciena, ka tā ir ekoloģiska katastrofa," teica Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (Nacionālā apvienība), izsakot bažas, ka piesārņojums varētu nokļūt arī septiņus kilometrus attālajā Valguma ezerā un tālāk - Kaņiera ezerā.  

Medijs: piesārņojums divtik pārsniedz normu

Laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" redaktore Ivonna Plaude Latvijas Radio zināja teikt, ka saskaņā ar pirmajiem analīžu rezultātiem pieļaujamais ķīmiskais piesārņojums Šlokenbekas dzirnavu ezerā normu pārsniedz vismaz divas reizes.

Plaude norādīja, ka iepriekš paraugi pirmajām analīzēm ņemti četrās vietās. Tagad paraugi jau tiek ņemti nepārtraukti no daudzām vietām, un šo analīžu rezultāti būs zināmi nākamnedēļ, teica Plaude, piebilstot: spriežot pēc līdz šim saņemto analīžu rezultātiem, piesārņojuma avots varētu būt ne tikai notekūdeņi.

Ivonna Plaude: Piesārņojums Šlokenbekas dzirnavu ezerā normu pārsniedz divas reizes
00:00 / 02:12
Lejuplādēt

Žurnāliste norādīja, ka pirms Jāņu svinībām ezera apkaimē intensīvi notika latvāņu apkarošana. Tāpēc nav izslēgts, ka piesārņojums radies no pesticīdu lietošanas.

"Tomēr tas būtiskākais mūsu secinājums no mūsu pāris nedēļu pētījumiem, ka galvenie vainīgie ir mūsu pārtikas pārstrādes uzņēmumi, kam nav savu priekšattīrīšanas iekārtu," teica Plaude. 

Jau vēstīts, ka Tukuma puses Šlokenbekas dzirnavu ezerā mirst zivis visas ūdenskrātuves dziļumos, arī smakas daudziem iedzīvotājiem ir neciešamas. Ūdenī novērotas dažādas peldošas frakcijas. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas nespēj likvidēt ķīmisko piesārņojumu.

VVD pašlaik skaidro iespējamo piesārņojuma avotu Šlokenbekas dzirnavu ezerā, kā rezultātā tur bojā gājušas zivis. Pastāv aizdomas, ka tur esošās ūdens attīrīšanas iekārtas nav pietiekami labi strādājušas, tāpat iespējams, ka ķīmisks piesārņojums nācis no netālu esošā „Tukuma piena”. 

Vides speciālisti informē, ka ūdens analīzes jau noņemtas un to rezultāti būs zināmi nākamnedēļ. Pēc tam atbildīgajiem varētu piemērot arī sodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti