No Limbažu puses nāk 80 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc Limbažu muzeja darbinieku aplēsēm ar bijušo Limbažu rajonu saistīti 80 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - viņi te dzimuši, dzīvojuši vai arī atdusas. Limbažu muzeja direktors Jānis Ulmis izdevniecībā „Jumava” jau nodevis manuskriptu grāmatai par Latvijas brīvības cīņām Limbažu apkaimē, tā nāks klajā nākamgad un tās galvenais varonis Vilis Gelbe ir radis mieru Limbažos Jūras ielas kapos.

Arī Limbažu pusē šodien katrā pilsētā un teju katrā apdzīvotā vietā notiek Lāčplēša dienai veltīti pasākumi, tie arvien ir kā tādas vēstures un patriotisma stundas. Lielākoties dažādās apdzīvotās vietās iecerēti lāpu gājieni, tie notiks Alojā, Lēdurgā, Puikulē, Staicelē, Viļķenē, Salacgrīvā. Protams, arī Limbažos, kur tradicionāli vispirms tiek apmeklētas Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru atdusas vietas Jūras ielas kapos un pēc tam sākas gājiens pa Jūras ielu līdz evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzam, kur notiek svētbrīdis pie pieminekļa Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem. Šogad šis piemineklis piedzīvojis restaurāciju. Tas bija biedrības „Daugavas vanagi Latvijā” Limbažu nodaļas īstenots projekts. Šī biedrība neilgi pirms Lāčplēša dienas realizēja vēl vienu projektu - kopā ar jauniešiem izgatavoja aptuveni 200 lāpas šīvakara gājienam Limbažos.

Lāčplēša dienā Salacgrīvā jaunie zemessargi nodos svinīgo zvērestu. Zemessargi šajos pasākumos arī vārīs karavīru putru, piemēram, Alojā un Viļķenē. Dvēseliskumu šajos pasākumos piedos folkloras kopas - Salacgrīvā tā būs „Cielava”, Liepupē - „Skale”, Krimuldā - „Putni”.

Gandrīz katrā apdzīvotā vietā ir arī piemiņas vietas, kur piestāt, lai atcerētos, kā tika sargāta un tapa Latvijas valsts. Tās ir Lāčplēša ordeņa kavalieru atdusas vietas, svecītes deg arī citās katrai apdzīvotai vietai nozīmīgās piemiņas vietās. Pēdējos gados monumentāli piemiņas akmeņi, tostarp arī par iedzīvotāju ziedojumiem tapuši Skultē un Liepupē. Limbažu novads ir bagāts, jo tam vairāk nekā citiem pieder Latvijas himnas autors Baumaņu Kārlis, ko arī piemin Latvijas valstij tik nozīmīgajā mēnesī novembrī. Jūras ielas kapos ir viņa atdusas vieta, bet Viļķenē ar pieminekli iezīmēta viņa dzimtās mājas vieta. Arī uz šo pieminekli Lāčplēša dienā ved gaismas ceļš un lāpu gājiens. Bet pirms pāris gadiem Limbažos tika atvērta šķiet nedaudz piemirsta vēstures lappuse - pilsētas centrā atklāja plāksni Latvijas armijas 1. virspavēlniekam Dāvidam Sīmansonam, kurš dzīvojis gan Limbažu, gan Salacgrīvas pusē. Lāpu gājiensa piestās arī pie šīs piemiņas plāksnes.

Jau otro gadu svētku noskaņu Limbažos vakarā radīs Lāčplēša dienai piemērota mūzika. Pilsētas centrā skanēs karavīru, strēlnieku dziesmas. Vairākās vietās no svecēm tiks veidotas latvju spēka zīmes - saule, auseklis, jumis un citas. Pēc pasākumiem klātesošajiem piedāvāta arī iespēja noklausīties koncertus vai arī noskatīties kādu mākslas vai dokumentālo kino.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti