Viņš skaidroja, ka iepriekš vidēji 12% no visiem Covid-19 inficētajiem pēc laika nonāca slimnīcā. Tagad tie ir tikai 5% līdz 6%.
Pavļuts pieļāva, ka iemesls tam ir pret Covid-19 vakcinētie cilvēki, kuri inficējas, bet slimību var uzveikt mājās. Vienlaikus esot vērojams, ka cilvēki atliek vēršanos pie ārsta. Tādējādi nereti gadījumi, kas nonāk mediķu rokās, jau ir smagi. Pavļuts pieļāva, ka tādēļ arī Latvijā ir lielāka mirstība.
Pavļuts mudināja vērsties pie ārsta laikus un veikt testus.
Ministrs uzsvēra, ka slimnīcās pašlaik vietu pietiek un ir iespējams cilvēkiem palīdzēt.
Pagājušajā nedēļā – no 15. līdz 21.novembrim – Latvijas slimnīcās bija aizņemti 53% Covid-19 gultu, bet 22. novembrī - 54%.
Covid-19 nodaļās pašlaik aizņemti 53% gultu, bet intensīvās terapijas nodaļā 57% (pagājušajā nedēļā 62%).
Lai gan Covid-19 pacientu skaits stacionāros pakāpeniski samazinās, vairākās Latvijas slimnīcās joprojām ir ļoti liela noslodze.
Austrumu slimnīcā joprojām aizņemti 77% intensīvās terapijas gultu. Savukārt Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiālē un Tukuma slimnīcā vairs nav pieejamas intensīvās terapijas gultas. Talsu slimnīcā aizņemti arī 77% Covid-19 nodaļas gultu.
Tabula: Covid-19 pacientiem pārprofilēto gultu noslodze:
Visas Covid-19 gultas aizņemtas Strenču psihoneirololoģiskajā slimnīcā. 76% gultu aizņemti Latvijas Jūras medicīnas centrā un Jūrmalas slimnīcā.
Vislielākā slimnīcu gultu noslodze ir Rīgas reģionā. Tur aizņemti 59% Covid-19 gultu. Latgalē aizņemti 50%. Zemgalē noslodze ir 56%, Vidzemē – 43% un Kurzemē 45%.
Kopējā Covid-19 gultu ir noslodze stabilizējusies, lai gan netiek veikta būtiska jaunu Covid-19 gultu pārprofilēšana. Nedēļas laikā par 7% samazināts Covid-19 gultu skaits no 2214 uz 2061.
Būtiski sarucis NMPD izsaukumu skaits
Vēl arī NMPD izsaukumu skaits turpina samazināties. Novembrī salīdzinājumā ar oktobri tas sarucis par aptuveni desmito daļu, liecina otrdien valdības sēdei iesniegtā Veselības ministrijas informācija. Oktobrī dienests izpildīja vidēji 983 izsaukumus diennaktī, bet novembrī šis skaits sarucis līdz 967.
Šāda tendence vērojama arī ilgākā laika griezumā. 2017. gadā NMPD brigādes devās uz 440 000 izsaukumiem, 2018. gadā – 403 000, 2019. gadā – nepilni 364 000, pērn - 346 000. Tātad izpildīto izsaukumu skaits turpinājis sarukt arī pandēmijas laikā. NMPD brigāžu skaits šajos gados īpaši nav mainījies – ap 170.
"Pandēmijas viena no ietekmēm – zvanu skaits kopumā kritās. Gan pirmajā, gan otrajā, gan šajā trešajā vilnī mēs saņēmām daudz zvanus ar jautājumiem, bet ne izsaukumiem. Turklāt pandēmijas ietekmē mazāk ir traumas, mazāk darba traumas, mazāk autoavārijas. Cilvēki vienkārši vairāk atrodas mājās un ir mazāk dažāda veida notikumi," stāstīja NMPD vadītāja Liene Cipule.
NMPD vadītāja arī uzsvēra, ka dienests jau vairākus gadus izglīto sabiedrību, lai samazinātu nepamatotu izsaukumu skaitu.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
