Dienas ziņas

Spānijā konstatē vairākas vēstuļbumbas

Dienas ziņas

Vai pašvaldība var cenzēt mākslu?

Latvijā reģistrēti 8000 HIV pacientu

Nezināšana un bailes no nosodījuma – Latvijā augsta saslimstība ar HIV

Latvijā ir otrs augstākais saslimstības rādītājs ar HIV Eiropā. Pērn Latvijā reģistrēti vairāk nekā 200 jauni HIV gadījumi. Iemesli joprojām ir gan nezināšana par inficēšanās riskiem, gan arī bailes no sabiedrības nosodījuma. Tas veicina to, ka cilvēki neuzsāk ārstēšanās procesu un apdraud citus.

Bailes no nosodījuma par neatbilstošu dzīvesveidu un sabiedrības noraidījums vien veicina, ka HIV pozitīvie cilvēki gana kūtri meklē palīdzību, kaut arī valsts nodrošina šo cilvēku bezmaksas ārstēšanu. Latvijā šobrīd ir aptuveni 8000 HIV/AIDS reģistrētu gadījumu. Uz Eiropas rādītāju fona esam līderos. 

"Ja mēs skatāmies Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, Latvija ir otrajā vietā pēc jauno HIV gadījumu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem. Ja mēs skatāmies Latvijas reģionu sadalījumu, tad visaugstākā saslimstība ir Kurzemē, Rīgā un Zemgalē," pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vecākā veselības veicināšanas koordinētāja Kristīne Ozoliņa.

Cilvēki joprojām baidās būt atklāti un runāt par inficēšanos. Neārstējoties viņi apdraud citus. Negatīvā saslimstības tendence saistāma arī ar to, ka joprojām daļa sabiedrības ir maz izglītota par riskiem inficēties ar HIV. 

"Cilvēki mēdz domāt, ka infekciju var iegūt sadzīves kontaktu ceļā, vai, piemēram, sarokojoties, sabučojoties, vai apskaujot cilvēku, bet tā nav iespējams inficēties ar HIV," uzsvēra SPKC pārstāve.

Austrumu slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle pastāstīja: "Viņš var inficēties gadījuma dzimumsakaros bez droša seksa, vai arī tad, ja lieto narkotiskās vai citas atkarību izraisošas vielas ar vienu adatu un šļirci, un nekāda cita izplatīšanās mehānisma nav."

Jau daudzus gadus kā atbalsta punkts HIV inficētajiem cilvēkiem, palīdzot gan ar šļirču apmaiņu, prezervatīvu izdali un sniedzot palīdzību atvešanā un aizvešanā pie mediķiem, ir biedrība "Dialogs". Pērn izdalītas teju viens miljons šļirču un ap 600 000 savāktas atpakaļ. Taču, lai sniegtu palīdzību, grūtākais biedrības atbalsta cilvēkiem ir sākumā atrast kontaktu ar katru HIV inficēto, jo tie ir cilvēki, kuri izvairās no ārstniecības iestādēm. 

"Kad tu sajūti, ka cilvēks var iet uz to izmaiņu, tad notiek tā motivēšana. Visus kontaktus iedodam, palīdzam un tamlīdzīgi," stāstīja biedrības valdes priekšsēdētāja Ruta Kaupe.

Līga (vārds mainīts) pirms aptuveni astoņiem gadiem, pēc kāda nozīmīga pavērsiena savā dzīvē arī iesaistījās biedrībā. Kopš tā laika viņa darbojas tur kā atbalsta cilvēks. 

"Es sāku šajā jomā darboties tādēļ, ka es saskāros ar situāciju, ka man bija labs draugs, kurš nomira AIDS stadijā. Viņš nespēja pieņemt šo infekciju un sadzīvot ar to. Līdz ar to viņš neārstējās un nomira," stāstīja sieviete.

Tādēļ viņa nolēma palīdzēt HIV pozitīviem cilvēkiem.

"Priekš manis smagākie gadījumi ir, ka cilvēki to nesaprot, nepieņem, nesaprot jēgu ārstēties, ilgstoši dzīvo šajā pusdepresīvajā stāvoklī, kad iekšēji ir smagi," uzsvēra Līga.

Slimība bez simptomiem var atrasties cilvēka organismā vairākus gadus. Vien ar laicīgu diagnostiku un atbilstošu ārstēšanu HIV pozitīvs cilvēks var nodzīvot daudzus gadus un pat radīt veselus bērnus. Lielākā kļūda šajā gadījumā ir nedarīt neko. Norīkojumu HIV testam var iedot ģimenes ārsts. Ikviens pats var doties uz kādu no HIV profilakses centriem un veikt pārbaudi savam sirdsmieram. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti