Cilvēka imūndeficīta vīrusa jeb HIV pacientus ārstējošo mediķu kabinetos arvien biežāk palīdzību meklē sievietes ap gadiem 50, kuras pirmo reizi uzzinājušas savu diagnozi. Liela daļa šo pacienšu lieliski pavadījušas laiku siltajās zemēs, un atgriežoties sākotnēji pat nav nojautušas, ka inficējušās ar HIV.
"Mēs varētu HIV pacientus iedalīt dažādās grupās. Mēs varam sadalīt pēc veciem mītiem, ka tie ir vīrieši, kuriem ir sekss ar vīriešiem, ka tie ir pakalpojuma sniedzēji, ka tie ir intravenozo narkotiku lietotāji. Bet no tā brīža, kad HIV pārgāja heteroseksuālajā populācijā, ja tā varētu to nosaukt, tad parādījās citas grupas, un viena no šīm grupām, kas varbūt nav raksturīgas citām valstīm, bet Latvijā diemžēl ir raksturīga, ir sievietes pēc menopauzes," skaidroja HIV pacientu biedrības "Agiha" valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.
Arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Latvijas infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikas vadītāja Inga Ažiņa atzina – laiki, kad 50, 60 gadīgas sievietes uzskatīja par omītēm, kurām nav seksuālu attiecību, ir pagājuši.
Mūsdienās sievietes šajā vecumā labi izskatās, viņu bērni ir izauguši, un, iespējams, viņas ir jaunu attiecību meklējumos.
Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) aktuālākā statistika ir par 2022. gadu. Tajā redzams, ka Latvijā pirms diviem gadiem bijuši 8662 cilvēka imūndeficīta vīrusa pacienti. Reģistrēti 95 jauni gadījumi, kad cilvēks inficējies heteroseksuālā ceļā, 85 cilvēki pat nav zinājuši, kad un kādos apstākļos tas noticis. 2022. gadā kuplajai HIV inficēto saimei pievienojušās 75 sievietes un 154 vīrieši. Vecuma grupā no 40 līdz 60 gadiem un vairāk inficējušās 147 personas.
"Ir ļoti svarīgs aspekts tas, ka nav vairs grūtniecības riska. Līdz ar to pazūd, ja mēs to tā varam saukt, "bremzes", un cilvēks kļūst brīvāks savās attiecībās, tajā skaitā intīmās, un prezervatīvs kā izsargāšanās līdzeklis vairs nav aktuāls," novērojis Veiķenieks.
"Atrunas ir dažādas. Liekas, ka viss bija forši – foršs laiks, foršs vīrietis, forša sieviete, mēs papļāpājām, mēs pasēdējām pie jūras, pie okeāna, un mēs arī izbaudījām seksuālas attiecības. Bet viņas nebija aizsargātas," skaidroja Ažiņa.
Kā uzsvēra seksologs Arturs Šulcs,
sievietēm jāatceras, ka prezervatīvus viņa nepērk vīrietim, bet savai drošībai. Tāpēc ir nevietā raizēties - "ko tad es, sieviete, ņemšu līdzi prezervatīvus somiņā, braucot uz ārzemēm, visi tagad padomās, ka es gribu ar seksu nodarboties".
"Vēl viens aspekts ir vēlēšanās, bailes tomēr ielekt aizejošā vilcienā. Tas vilciens aiziet, tā dzīve iet garām, kaut kas ir jāpaspēj, tie visi aspekti tā kā spiež. Lai gan mēs esam seksuāli un varam baudīt, kamēr mēs spējam elpot, kamēr spējam kustēties. Arī seksuālas baudas pieejamas ne tikai austrumu zemēs, arī pie mums Latvijā," norādīja seksologs.
Dodoties ceļojumā, ikvienai sievietei un arī vīrietim, kurš pieļauj seksuālas attiecības kūrortā, tiek atgādināts, ka HIV infekcijai nav sejas. Sirgstošu cilvēku atpazīt nav iespējams. Tas var būt arī izglītots un turīgs cilvēks, kurš pats nezina, ka ir inficēts. HIV cilvēka organismā nemanīts var dzīvot pat desmit gadus, tāpēc ikvienam tiek ieteikts, ja ir gadījies kūrorta romāns, noteikti pēc atgriešanās veikt HIV testu. Tas palīdzēs agrīni konstatēt saslimšanu.
