Tiesībsarga birojs norāda, ka bieži no medijos izskanējušajām ziņām var identificēt, kurš bērns ir cietis, un tas var kaitēt bērna tālākai dzīvei. Tikmēr mediju pārstāvjus uztrauc, ka šāds sods varētu ierobežot vārda brīvību.
Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka ir aizliegts izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri vai liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumus, ja bērns pats pārdzīvoto vēlas izpaust atklātībai un tam piekrīt vecāki. Tāpat nedrīkst publicēt informāciju, kas ļautu bērnu atpazīt.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere uzskata, ka šie noteikumi bieži tiek ignorēti.
“Dzīvē notiek tā, ka šāda informācija tiek publiskota, es negribētu pārspīlēt un teikt, ka katru dienu, bet tāda informācija tiek publiskota bieži - var atpazīt bērnu pēc tā, ka parāda to māju, kur bērns dzīvo. Ja tā ir kāda lauku viensēta, ir ļoti skaidrs, ka tas ir tas bērns, par ko ir runa. Vai, piemēram, tiek aprakstīti kādi viņa dzīves apstākļi, kur viņš mācās. Respektīvi, tiek publiskota tāda informācija, pēc kuras bērnu var atpazīt, un šādu informāciju publicēt nedrīkst,” uzsver Grāvere.
Šobrīd par šādiem mediju pārkāpumiem cietušie var vērsties tiesā un sākt civilprocesu, tomēr Tiesībsarga birojs uzskata, ka žurnālistiem vai medijam vajadzētu piespriest administratīvo sodu, ja medijos tiek izplatīta neatļauta informācija par bērnu. Tikmēr Latvijas Televīzijas satura redaktore Rita Ruduša iebilst Tiesībsarga biroja iniciatīvai.
“Mēs uzskatām, ka ir jāseko Eiropas Cilvēktiesību tiesas pamatprincipam, ko ņem vērā vienmēr, izskatot lietas par vārda brīvību, - vārda brīvību var ierobežot tikai galējos gadījumos un ir jāņem vērā tas, ka jebkuri papildu sodi var radīt atturošu efektu. Līdz ar to žurnālists var sākt nodarboties ar pašcenzūru, rakstot šajā gadījumā par bērnu tiesību skarošajām tēmām, rakstot vai ziņojot kādā citā veidā vai citā medijā,” norāda Ruduša.
Ruduša arī uzskata, ka problēmu jau šobrīd risina vairāku mediju ētikas kodeksi, kuros ir atrunāta īpaša piesardzība, ziņojot par bērniem.
Tieslietu ministrijā par tiesībsarga ierosinājumu diskutēja darba grupa, tomēr tā nespēja vienoties, ka sods žurnālistiem par bērnu privātās dzīves aizskaršanu būtu jāpadara bargāks. Tomēr valsts šādos gadījumos varētu iesaistīties, stāsta Tieslietu ministrijas pārstāve Anda Smiltēna.
“Mēs vienojāmies, ka mēs varētu turpināt diskutēt, vai valstij vajadzētu kaut kādā veidā reaģēt, brīdināt masu informācijas līdzekļus, lai šādas ziņas neturpina pārpublicēt un neturpina tiražēt jaunu informāciju, kas satur iepriekš publicētu neizpaužamu informāciju. Tas ir virziens, kurš nākotnē, iespējams, varētu tikt attīstīts,” pieļauj Smiltēna.
Grāvere savukārt pauž, ka ieviest administratīvo atbildību par bērnu privātās dzīves izpaušanu medijiem tiesībsargs sāka apsvērt jau pirms diviem gadiem, kad ļoti plaši medijos tika aprakstīts skolēna piekaušanas gadījums Jaunjelgavā.
