Pēc viņas teiktā, NEPLP Monitoringa centrs "NTV Mir Baltic" un "Ren TV Baltic" programmā konstatējis vairākus pārkāpumus, kas ir saistīti ar "dezinformāciju vai arī ar nepietiekamu neitralitāti un viltus informāciju". Abi šie kanāli ir Lielbritānijas regulatora uzraudzības lokā, tāpēc arī tam nosūtīta attiecīgā informācija par konstatētajiem pārkāpumiem.
"Lielbritānijas regulators ir uzsācis pārkāpumu procedūru," zināja teikt Ķezbere.
Viņa atzina, ka par Zviedrijā reģistrētā kanāla "RTR Rossija" programmā Latvijā identificēto naida runu arvien tiek gaidīta informācija no Zviedrijas policijas par tālāko rīcību. Iepriekš Zviedrijas mediju regulators norādījis, ka administratīvo lietu nesāks un kanālu neslēgs, bet attiecīgo informāciju nodeva Zviedrijas policijai.
Kopumā NEPLP konstatēja piecus pārkāpumus "RTR Rossija" programmā Latvijā. Par tiem informēta Eiropas Komisija (EK),
un šo ceturtdien plānota telefonkonference ar EK speciālistiem par to, kā viņi vērtē šos gadījumus.
Vienlaikus saskaņā ar noteikto procedūru lūgta informācija arī programmas veidotājiem un licences turētājam par to, kā viņi skaidro attiecīgās epizodes "RTR Rossija".
"Arī no viņiem mums ir jāsaņem atbilde un tad jādomā par tālākajām procedūras lietām," teica Ķezbere. "Tas ir tas, ko mēs šobrīd esam izdarījuši. Gaidām vēstules no kolēģiem."
Ķezbere uzsvēra, ka NEPLP vadās pēc likumos noteiktajām iespējām un nespers "ekstremālus soļus ar kanālu slēgšanu, kas nav paredzēta procedūrā". "Jo minimālais sods par procedūras neievērošanu ir 392 000 eiro.
Es domāju, ka mēs neviens neesam gatavi uz šādu soda sankciju vēršanu pret Latvijas valsti."
NEPLP vadītāja piebilda, ka vienlaikus padome Saeimā iesniegusi savus priekšlikumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem, kas paredz "uzlabot mūsu mediju vidi, kā atbalstīt vietējos TV kanālus un radio programmas".
KONTEKSTS:
Nacionālā apvienība (NA) aprīļa vidū aicinājusi koalīcijas partnerus vienoties par kopīgu plānu Krievijas propagandas televīzijas kanālu ierobežošanai Latvijas teritorijā. Nekādus konkrētus priekšlikumus gan NA pagaidām nav piedāvājusi, un koalīcija vienojusies pie jautājuma atgriezties pēc tam, kad Saeimas Nacionālās drošības komisijā būs apspriesti konkrēti risinājumi.
Saeimas Nacionālajā drošības komisijā mēneša sākumā kritiski vārdi tika veltīti mediju politikas izstrādātājai Kultūras ministrijai (KM) un NEPLP, jo tām neesot priekšlikumu Krievijas propagandas kanālu ierobežošanai. Komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) norādīja, ka tā ir vai nu milzu muļķība vai ļaunprātība. Komisijas priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) NEPLP rīcību nodēvēja par bezzobainu.
