Nepilsoņu kongress apņēmies cīnīties par krievu skolām; draud ar masu protestiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Sabiedriskās kustības „Nepilsoņu kongress” augstākās institūcijas - Nepārstāvēto parlamenta - ārkārtas sesija par izglītības krievu valodā nākotni izvērtās visai emocionāla. Delegāti piesauca gan Ukrainas notikumus, gan nacisma atdzimšanas draudus Latvijā, tomēr gala rezolūcijā tomēr koncentrējās uz izglītības jomu. Nepilsoņu kongress plāno mobilizēt resursus cīņai par krievu skolām un neizslēdz iespēju rīkot arī masveida protesta akcijas, ja sarunām ar Izglītības nebūs panākumu.  

Nepārstāvēto parlamentu saskaņā ar tā pārstāvju apgalvoto pagājušajā vasarā ievēlējuši 15 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Uz ārkārtas sesiju tas sanāca, jo satraukumu radījusi valdības deklarācijā paustā apņemšanās gatavoties tam, lai ar 2018.gada rudeni valsts un pašvaldību mazākumtautību skolās visas izglītības programmas sāktu apgūt latviešu valodā. Bijušais Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs no PCTVL atgādināja, ka 2004.gadā īstenotā izglītības reforma neesot devusi cerēto rezultātu, tāpēc jauna reforma krievu jauniešu sekmes tikai pasliktināšot.

Buzajevs sacīja, ka galvenās problēmas, kas parādījās jau iepriekšējās izglītības reformas laikā, ir krievu skolu skaita samazināšana, īpaši Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē.

Pēc ilgām diskusijām tika pieņemta rezolūcija. Nepārstāvēto parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Gapoņenko skaidroja, ka rezolūcija ir politiskais lēmums, ka Nepilsoņu kongress ir gatavs aizstāvēt savas tiesības uz izglītību krievu valodā.

Kongress ir gatavs rīkot pasākumus,  kongresa komisija izstrādās rīcības plānu, pagaidām par konkrētiem soļiem gan runāt esot pāragri, atzina Gapoņenko.

Debašu laikā izskanēja dažādi priekšlikumi par turpmāko rīcību. Daži piedāvāja protestēt ne tikai par izglītību, bet arī par nepilsoņu stāvokli un vēstures interpretācijas jautājumiem. Citi aicināja sarunās ar varu noblefot, piedraudot ar Maidana scenārija atkārtošanos. „Nepilsoņu kongresa” valdes priekšsēdētāja Elizabete Krivcova atzina, ka tie ir radikālākie viedokļi, kam viņa nepiekrīt.  

„Mums ir partneri arī latviešu sabiedrība, un mēs mēģinām uzturēt dialogu, [..] ja šis process izgāzīsies, radikāli noskaņoti cilvēki noteiks dienas kārtību, tā ir realitāte,” sacīja Krvcova.

 Savukārt Nepārstāvēto parlamenta pārstāvis, krievu valodas referenduma organizētājs Vladimirs Lindermans bija skeptisks par masu protestu organizēšanu, ja tam nav līdzekļu. Viņš norādīja, ka kādam būtu jālūdz palīdzība Krievijai, kā arī jāpārliecina Rīgas mērs Nils Ušakovs, lai viņš atļauj aģitēt pret jauno reformu galvaspilsētas skolās.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti