Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) rīkotais pilotprojekts paredzēja līdz vasarai tērēt 17 000 eiro no Eiropas Sociālā fonda naudas, lai apmaksātu patvēruma meklētājiem un bēgļiem vienu sociālo darbinieku un piecus mentorus. Viņu uzdevums būtu palīdzēt risināt ikdienas situācijas, iepazīstināt ar tiesībām un pienākumiem. Vienam sociālajam darbiniekam būtu līdz 120 klientiem, vienam mentoram – 20.
„Skaidrs, ka šis ir mūsu lauciņš, kurā mēs strādājam, un pieredze mums ir vairāk nekā astoņu gadu garumā,” stāsta biedrības „Patvēruma „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.
Biedrība ar Latvijā nokļuvušajiem patvēruma meklētājiem sāka strādāt jau sen, pirms tā kļuva par aktuālāko tēmu virtuves sarunās. Nesen izsludinātajā iepirkumā par sociālā darbinieka un mentora palīdzību „Drošās mājas” nepieteicās, jo saskata tajā vairākas lielas problēmas.
""Patvērums „Drošā māja”" iestājas par atbalstu visiem patvēruma meklētāja statusu ieguvušajiem. Savukārt šajā iepirkumā mērķa grupa bija ļoti sašaurināta. Mērķa grupa iepirkumā bija pārvietotie patvēruma meklētāji, un šobrīd tie ir seši cilvēki. Taču ir jautājums, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri Latvijā ierodas ārpus programmām? Šobrīd tādi ir 80 cilvēki. Ja mēs runājam par to, ka valsts ir samazinājusi pabalstu visiem statusu ieguvušajiem ar šo gadu, tad iepirkums nenodrošina atbalstu visiem,” saka Zalcmane.
Apmaksas princips esot aplams
Sabiedrības integrācijas fondā norāda – šāda prasība nākusi no Labklājības un Iekšlietu ministrijas. Fonda Projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre gan pieļauj, ka to varētu mainīt.
„Mēs nekad neesam atbalstījuši cilvēku šķirošanu, bet šobrīd tiešām prioritāte bija tie cilvēki, par kuriem mēs kā valsts esam uzņēmušies atbildību un saistību. (..) Bet es domāju, ka diskusijā ar ministriju mēs, iespējams, varētu nonākt pie paplašinātā loka,” saka Sebre.
Biedrība „Patvērums „Drošā māja””, kas patvēruma meklētājiem palīdz Eiropas projektu ietvaros un pašlaik to dara brīvprātīgi, konkrētajā iepirkumā par nepareizu uzskata arī prasību sākotnēji ieguldīt paša nevalstiskā partnera naudu un tikai pēc tam saņemt atmaksu.
Aplams, Zalcmanes ieskatā, ir arī apmaksas princips – nevis pēc reāli nostrādātajām darba stundām, bet pēc apkalpoto bēgļu un patvēruma meklētāju skaita, nerēķinot ieguldīto laiku.
Tam piekrīt arī Sebre. Viņa gan norāda – pēc iepirkuma publicēšanas neviena organizācija iebildumus nav cēlusi, tādēļ strādājuši pēc normatīvajiem aktiem. „Protams, ka šobrīd šis process kļūs garāks, tomēr es gribētu uzsvērt, ka šī ir iespēja mūsu valstij saprast, kā rīkoties labāk un atbilstošāk,” saka Sebre.
NA nemierā ar atalgojumu
Tieši atalgojuma apmērs izsaucis sašutumu Nacionālās apvienības (NA) rindās. Sociālajam darbiniekam, kas strādātu ar patvēruma meklētājiem, norādītā atlīdzība – līdz 1400 eiro – ir negodīga attiecībā pret citiem sociālajiem darbiniekiem, kas saņem divreiz mazāk, uzskata NA deputāts Jānis Dombrava.
"Vai nu jāsamazina šis atalgojums, vai jānosaka, ka visiem sociālajiem darbiniekiem tas tiek palielināts, ja mēs uzskatām, ka šis atalgojums ir pārāk zemā līmenī. Ir jāmēģina atrast risinājumu, bet šis nebūtu pareizi. Tā būtu ne tikai atalgojuma sistēmas kropļošana, bet arī tieša nevienlīdzība vienā darba jomā strādājošo vidū," norāda Dombrava.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) gan uzskata, ka NA nostāja ir vairāk politiska, nekā argumentēta. Viņš lūdzis Iekšlietu ministriju sīkāk skaidrot mentoru darba uzdevumus, reaģējot uz neveiksmīgo iepirkuma konkursu, taču prasību vienādot atalgojumu nesteidzas atbalstīt.
"Jebkurās attiecībās kaut ko spēlē tirgus – vai tu par tādu naudu vari vai nevari piesaistīt cilvēku kvalitatīvam darbam. Ja tu to nevari, tad cilvēkiem ir jāmaksā. Tā kā tik vienkāršoti to nevar uztvert – vienam mazāk… Tāda nolīdzināšanās bija iespējama sociālismā, nevis šobrīd," teica Ministru prezidents.
Tikmēr Sabiedrības integrācijas fonds aicina pretendentus informēt par saviem iebildumiem sākotnējā sociālo darbinieku un mentoru iepirkumā, lai laboto variantu varētu izsludināt jau tuvākajās nedēļās.
