Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Par grozījumu pieņemšanu balsoja 70 deputāti, un tikai viens parlamentārietis bija pret.
Tādējādi noslēgtas vairāk nekā trīs gadu diskusijas par šo jautājumu. Daļa deputātu iepriekš argumentēja, ka uztraucas par nedzemdējušo sieviešu veselību. Viņiem oponēja citi kolēģi, kuri uzskata, ka sievietēm ir tiesības izvēlēties, ko darīt ar savu ķermeni.
Līdzīgas diskusijas Saeimas deputātu vidū bija arī ceturtdien. Deputāte Līga Kozlovska (Zaļo un Zemnieku savienība(ZZS)) Saeimas sēdē teica, ka
sieviešu dalīšana dzemdējušās un nedzemdējušās parāda rasistisku domāšanas veidu.
Viņai piekrita Inese Lībiņa-Egnere ("Vienotība"), ironiski vaicājot, vai sievietes čipos un tetovēs, lai sadalītu dzemdējušās un nedzemdējušās. Viņa norādīja, ka nav juridiski iespējams pamatot šo nošķīrumu, jo nav tāda Pasaules nedzemdējušo sieviešu saraksta.
Savukārt deputāte Silvija Šimfa pauda bažas par jaunu sieviešu veselību un lūdza kādu mediķi skaidrot, vai tiešām hormonu stimulācija nenodara kaitējumu sievietei. Skaidru atbildi viņa nesaņēma.
"Vienotības" deputāts Renārs Putniņš, kurš, tāpat kā Kozlovska, ir ārsts, uzrunājot savus kolēģus, atgādināja, ka par riskiem olšūnu donoru veselībai nez kādēļ tiek diskutēts daudz kaismīgāk nekā par kaitīgo ieradumu - smēķēšanas un alkohola lietošanas - negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.
Ilgajā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu apspriešanas gaitā daži deputāti savu viedokli par ierobežojumiem olšūnu donoriem ir mainījuši. Tā, piemēram, Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums, kurš savulaik atbalstījis ierosinājumu likumā noteikt, ka par donorēm var kļūt tikai dzemdējušas sievietes, teica, ka tagad atbalstīs vārda "dzemdējušas" svītrošanu likumprojektā. Viņš detaļās neskaidroja savu izvēli, bet norādīja, ka daudz interesējies un arī runājis ar sievietēm šajā laikā.
Ar likuma grozījumiem tika pieņemta arī vienota dzimumšūnu reģistra darbošanās.
"Reģistrs ir būtisks, lai tiktu ievēroti noteiktie dzimumšūnu izmantošanas ierobežojumi. Tāpat šāda reģistra izveide beidzot dos reālu priekšstatu par medicīniskās apaugļošanas apjomiem valstī," norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).
Saeimā skaidroja, ka likums patlaban nosaka ierobežojumu, ka medicīniskās apaugļošanas rezultātā no viena donora dzimumšūnām valstī nevar būt vairāk par trim dzimušiem bērniem (izņemot daudzaugļu grūtniecības gadījumus). Iepriekš šī ierobežojuma kontrole bija problemātiska, jo katra klīnika atsevišķi ved savu reģistru, norāda komisijā. Vienotais dzimumšūnu donoru reģistrs sāks darboties 2019.gada 1.jūlijā. Plānots, ka tajā tiks iekļautas ziņas arī par iepriekš veiktām dzimumšūnu donācijām.
Saeimā informēja, ka, konsultējoties ar nozares profesionāļiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, komisijas deputātu vairākums sliecās neatbalstīt iesniegtos priekšlikumus, kas paredzētu izmaiņas grūtniecības mākslīgās pārtraukšanas regulējumā. Tostarp nav atbalstīts priekšlikums ieviest obligātu konsultāciju pirms pirmās grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas un pagarināt pārdomu periodu pirms aborta izdarīšanas no 72 līdz 120 stundām.
Vienlaikus likums papildināts ar pantu, kas paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga un būs iespējama pie ģimenes ārsta vai cita speciālista (ārsta psihoterapeita, ginekologa vai citas ārstniecības personas), kura ir apmācīta sniegt šādu konsultāciju. Apmācības programmas saturu un apmācības nodrošināšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Pamatojot nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu, likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju Eiropā neauglīgi ir vidēji 8-10% pāru. Latvijā ik gadu tiek veiktas vidēji 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras, un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst 200 - 300 bērnu. Neauglības ārstēšana un medicīniskā apaugļošana ir daļa no Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna, kas citstarp paredz valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru.
Tāpat likumā iekļauta norma, kas nodrošina iespēju grūtniecības pārtraukšanas gadījumā pacientei saņemt nedzīvi dzimuša augļa mirstīgās atliekas apglabāšanai. Grūtniecības līdz 22 nedēļai pārtraukšanas gadījumā ārstniecības iestāde izsniegs izrakstu un rakstveidā informēs pacienti par iespēju saņemt mirstīgās atliekas.
Paralēli grozījumu pieņemšanai pie Saeimas ceturtdien notika protests pret priekšlikumu, ka olšūnas varēs ziedot tikai dzemdējušas sievietes. Klātesošie prasīja tiesības sievietēm lemt pašām par savu ķermeni
KONTEKSTS:
Saeimas Sociālo lietu komisija bija nolēmusi marta sākumā virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamentā Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus, kas aizliegs ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm, tomēr vienojās, ka likumprojektā vēl veicami precizējumi.
Grozījumi vairākas reizes nonākuši Saeimas plenārsēdes darba kārtībā, bet tikuši izslēgti no tās. Likumprojekts izpelnījies arī sabiedrības iebildumus, pret to notikuši arī vairāki protesti.
Veselības un Labklājības ministrija vēlējās atstāt līdzšinējo kārtību, ka par donoru var būt vesela sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
