Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas nostāja ir bijusi pretēja – aicinot atstāt līdzšinējo kārtību, ka par donoru var būt vesela sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.
Komisija aicinās Saeimu skatīt šo jautājumu plenārsēdē 15.martā. Šim likumprojektam ir vairāk nekā trīs gadu vēsture, un šī ir otrā reize, kad strīdīgais jautājums nonāks Saeimas plenārsēdē.
Sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) pieļauj – piedāvātais aizliegums nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas varētu raisīt pretreakciju. “Reakcija var būt daudz un dažāda. (..)
Pieļauju, ka pie Saeimas būs aktivitātes ar jautājumu par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni, vēršanās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu neizsludināt un, ja gadījumā izsludināt, tad vēršanās Satversmes tiesā.
Bet pēc taisnības šeit vajadzētu salikt kopā divas lietas: tiesības un pienākumu, jo arī riski ir ļoti nopietni. Ginekologu asociācija apgalvojusi un ir arī pētījumi, ka ir gadījumi, ka sieviete, kura nedzemdējusi bijusi olšūnas donore, pēc tam viņai nepieciešama mākslīgā apaugļošana,” sacīja Barča.
KONTEKSTS:
2014.gada rudenī atvērtais Seksuālās un reproduktīvās veselības likums paredzēts, ka par olšūnu donori drīkst būt tikai dzemdējusi sieviete. 2016. gada sākumā pret šādu liegumu jau sākta parakstu vākšana sabiedriskās iniciatīvas portālā „ManaBalss.lv”. Tikmēr diskusijas par tādiem būtiskiem jautājumiem kā dzimumšūnu donoru reģistra izveide un dzimumšūnu importa un eksporta ierobežojumu atcelšana palika novārtā.
Tomēr likuma redakciju, ka olšūnas var ziedot tikai dzemdējušas sievietes, deputāti iepriekš atbalstīja otrajā lasījumā. Tiesa, 2016.gadā pēc skaļiem protestiem pie Saeimas deputāti divās sēdēs pēc kārtas lēma atlikt galīgo balsojumu par likumprojektu.
No jauna diskusijas uzvirmoja 2017.gada decembrī, kad Saeimas Sociālo lietu komisija atsāka darbu pie likumprojekta pirms trešā lasījuma. Deputāti darbu pie tā vēl nebeidza, tomēr atstāja redakciju, ka olšūnas var ziedot tikai dzemdējušas sievietes.
