Drona lidojums, kura laikā zaudēta kontrole pār bezpilota lidaparātu, maija sākumā lika slēgt lidostas “Rīga” gaisa telpu uz pāris dienām. Lidostas pārstāvis Edgars Vilcāns norāda, ka ierobežojumi radīja zaudējumus pat Covid-19 krīzes ietekmētajos mazākas gaisa satiksmes apstākļos.
“No 2. līdz 5. maijam noteiktie gaisa telpas ierobežojumi, kas tika ieviesti pazudušā drona dēļ, lidostā “Rīga” kopumā ietekmēja trīs reisus. Negūtie ieņēmumi ir lidostas komercnoslēpums, tāpēc to apmēru šobrīd nevarēšu izpaust. Mēs tuvākajā laikā par tiem informēsim SIA “UAVFactory”. Protams, ja šāds incidents notiktu ārpus krīzes laika, ietekme būtu ievērojami lielāka. Tas ir liels izaicinājums aviācijā, kā sadzīvot lidostām un dronu pilotiem,” sacīja Vilcāns.
Maijā noklīdušā bezpilota drona lietā tika ierosināti divi procesi – audits uzņēmumā un izmeklēšana administratīvā pārkāpuma lietā. Civilās aviācijas aģentūra auditā pārbaudīja uzņēmuma “UAVFactory” standarta produktus, lai pārliecinātos, vai tiem var gadīties līdzīgas problēmas. Aģentūras pārstāvis Aivis Vincevs norādīja, ka pēc izmeklēšanas ilgtermiņa atļauja paaugstināta riska lidojumiem uzņēmumam atjaunota.
Savukārt izmeklēšana administratīvajā pārkāpuma lietā turpinās, lai saprastu, vai un kādā apmērā uzņēmums ir atbildīgs par notikušo.
“Vienlaikus jāsaka – pērn visa gada laikā bija 25 administratīvo pārkāpumu lietas par nepareizu jeb noteikumiem neatbilstošu dronu izmantošanu. Šogad jau ir 19 administratīvās pārkāpumu lietas,” pastāstīja Vincevs.
Drona meklēšanā trīs dienas iesaistījās arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS), kas izmaksājis aptuveni 25 tūkstošus eiro.
NBS komandieris Leonīds Kalniņš vērtē, ka sadarbība un informācijas apmaiņa bijusi efektīva. Taču normatīvu bāze būtiski jāuzlabo bezpilota lidaparātu saimnieku un ražotāju atbildības jomā.
“Latvijā ir ieviestas zonas, kuras ir aizlieguma zonas, kurās vispār nedrīkst atrasties neidentificēti lidaparāti. Tas ir Rīgas lidostas tuvumā, virs dažiem aizsardzības objektiem – Ādažos vai virs Rīgas pils. Aizsardzības ministrija sen ierosināja, ka šī lieta Latvijā ir jāsakārto un visiem droniem jābūt reģistrētiem, uz tiem jāatrodas speciālām iekārtām, kas ļauj identificēt tos un ātri atrast,” sacīja Kalniņš.
Maijā noklīdušā drona lidojums nebija saskaņots ar Civilās aviācijas aģentūru.
Patlaban strādāt sākusi darba grupa, lai apspriestu iestāžu rīcību šādās situācijās, kā arī, iespējams, grozītu normatīvus.
“Šobrīd Civilās aviācijas aģentūra strādā pie grozījumiem likumā par aviāciju. Paredzēts, ka viens no pantiem būs tāds, ka civilās aviācijas jomā strādājošajām iestādēm, uzņēmumiem būs jānodrošina sistēma, kā pasargāt konkrētā uzņēmuma objektu no bezpilota gaisa kuģu nesankcionētiem lidojumiem. Noteikti būs paredzētas papildu drošības sistēmas šādiem lieliem droniem, kas var lidot ilgāk nekā standarta produkts,” pastāstīja Vincevs.
Bezpilota gaisa kuģu nozare ir jauna. Lai noskaidrotu patieso ainu gaisa telpā, Civilās aviācijas aģentūra pērn veica testu lidostas teritorijā – tika uzstādīti radari, lai noteiktu konkrēta ražotāja dronus 15 kilometru rādiusā. Secināts, ka mēneša laikā gaisā tika laisti 175 droni un no tiem tikai vienam lidojums bija saskaņots ar aģentūru.
KONTEKSTS:
Maija sākumā Latvijā notika incidents - pār 26 kilogramus smagu dronu tika pazaudēta kontrole. Drona meklēšana notika vairākas dienas, un tajā iesaistīja Nacionālo bruņotos spēkus (NBS) un Valsts robežsardzi. Ceturtajā dienā tika pārtraukti aktīvi meklēšanas darbi, jo drons pat teorētiski vairs neesot varējis atrasties gaisā.
Līdz meklēšanas pārtraukšanai Latvijas gaisa telpā tika noteikti ierobežojumi, tostarp slēgta lidostas “Rīga” gaisa telpa. Tādēļ "SmartLynx" lidmašīna Urumči–Rīga bija spiesta nolaisties rezerves lidostā Tallinā.
Drons ražots un pieder uzņēmumam SIA "UAVFactory". Incidents noticis testa laikā. Uzņēmumam ir līgums ar NBS, kas tā piegādātos produktus sauc par kvalitatīviem. Par šo incidentu sākta izmeklēšana, bet ražotājam uz laiku tika apturēta atļauja veikt paaugstināta riska lidojumus.
