NATO Komunikāciju centra vadītājs: Antipropaganda pret Krieviju nenostrādās

Laikā, kad Krievija izvērš „hibrīdkaru” un izmanto arī informācijas kara elementus, NATO un Eiropas Savienība (ES) nespēs tai pretoties ar parastas propagandas metodēm, tā vietā ir jāsāk vēstīt „savu, cilvēkiem saistošu stāstu”, ceturtdien Eiroparlamenta Drošības un aizsardzības apakškomitejas sēdē pauda Rīgā bāzētā NATO stratēģisko komunikāciju centra direktors Jānis Kārkliņš.  

Speciālā krieviski raidošā Eiropas televīzijas kanāla izveide  ļautu piedāvāt krievvalodīgajiem iedzīvotājiem Krievijas kaimiņvalstīs kvalitatīvu informatīvu, izglītojošu un izklaidējošu saturu, uzskata Kārkliņš. 

NATO Stratēģisko komunikāciju centrs

NATO StratCom COE
Dibināts Rīgā 2014.gada janvārī
Jūlijā parakstīts 7 valstu – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Lielbritānijas memorands par kopīgā centra izveidi
Centrs saņēmis NATO akreditāciju, tam piešķirts starptautiskās militārās organizācijas statuss
Centra darbība ir „hibrīdkaru” analīze, rekomendāciju sniegšana pretdarbībai tām un speciālistu apmācība

Viņš minēja, ka Igaunijā 2007.gadā pēc masu nekārtībām, kas bija saistīti ar padomju karavīru pieminekļa pārcelšanu, valdība ar nolūku veidoja cilvēkiem saistošu saturu medijos.   

Kārkliņš atzīmēja, ka pašlaik Igaunija strādā pie jaunā krieviski raidošā televīzijas kanāla izveides, tikmēr Eiropā notiek pētījumi par citām mediju iniciatīvām Austrumu partnerības  valstīs.  

Kārkliņš atzīmēja, ka informatīvā pretošanās „valsts kontrolētajai Kremļa propagandas mašīnai” ir ārkārtīgi svarīga Eiropai. Viņš norādīja, ka E arī atrodas Krievijas informatīvajā laukā, un fokusā ir valstis, ko Krievija dēvē  tuvām ārzemēm, taču šis lauks paplašinās arī uz Vāciju, Franciju, Spāniju, Portugāli. Kārkliņš arī atgādināja, ka Lielbritānijā vien reģistrētas piecas Krievijas televīzijas kompānijas.  

Atsaucoties uz NATO centra pētījumu par Krievijas informatīvo kampaņu pret Ukrainu, Kārkliņš uzsvēra, ka  21.gadsimtā kara likumi ir mainījušies un aizvien lielāka loma ir nevis šaujamieročiem, bet citiem līdzekļiem.  Tā ir hibrīdkara būtība, norādīja Kārkliņš.

Šī Krievijas informatīvā kampaņa nav vienīgais gadījums. Pēc Kārkliņa vārdiem, Krievija jau izmantojusi šo metodi Austrumeiropā pēdējo 15 gadu laikā. Tā paredz dezinformāciju pa diplomātiskajiem kanāliem un starptautiskajās organizācijās, piemēram, ANO, Eiropas Padomē, EDSO, un īpašu „tautiešu politiku”.   

Par pirmo mūsdienu „hibrīdkaru” mēdz uzskatīt Bosnijas konfliktu 1992.-1995.gados.
Klasiskā karadarbība pēc dažu amerikāņu ekspertu vērtējuma bija tikai palīglīdzeklis.
Reģionālo līderu manipulācijas ar masu medijiem, lai sākotnēji kurinātu un vēlāk uzturēt etnisko naidu,  bija galvenais elements.
Arī NATO miera uzturēšanas spēki izmantoja psiholoģiskas operācijas, lai ietekmētu vietējo iedzīvotāju viedokli.  

Kopš 1999.gadā, kad pie varas nāca Putins, pakāpeniski apspiesti brīvie mediji, un pašlaik lielāka daļa mediju pieder valstij vai valsts un valstij lojālo uzņēmēju kompānijām, bet žurnālisti kļuvuši par valsts aģentiem, norādīja Kārkliņš.

Krievijas vara propagandē bailes, iedarbojoties psiholoģiskajā līmenī, izmantojot Krievijas iedzīvotājiem svarīgus tematus, piemēram, Otro pasaules karu, un falsificējot faktus.

Spilgts dezinformācijas piemērs  ir  Krievijas mediju vēstījumi par vasarā virs Donbasa notriekto Malaizijas pasažieru lidmašīnu „MH-17” – stundas laikā parādījušās piecas notikušā versijas, kas ir mēģinājums kliedēt uzmanību un novērst cilvēkus no faktu analīzes un dezorientēt sabiedrības viedokli, pauda Kārkliņš.   

Jau vēstīts, ka jautājums par to, vai Eiropas Savienībā nepieciešami neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi krievu valodā, nonācis Eiropas Komisijas (EK) redzeslokā, apstiprināja ES ārlietu resora oficiālā pārstāve Maija Kosjančiča.

Pēc Kosjančičas teiktā, uzmanība krievvalodīgajiem medijiem tika pievērsta nacionālā līmeņa politiķu, Eiropas Parlamenta deputātu, pilsoņu un citu ieinteresēto pušu centienu rezultātā. 

„Daži no viņiem piedāvāja [izveidot] alternatīvu mediju krieviski, tai skaitā televīzijas kanālu. Eiropas Komisija uzmanīgi vēro ideju apmaiņu šajā jautājumā,” sacīja ārlietu resora pārstāve. 

Eiropas Komisija gatava izpētīt visas iespējas, lai konstruktīvā veidā iesaistītos šī jautājuma risināšanā, tai pašā laikā EK negatavo nekādus konkrētus priekšlikumus. 

Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda, ka Eiropas Savienība izvērtē iespēju veidot jaunu krievvalodīgo televīzijas kanālu un šis priekšlikums pašlaik tiek apspriests.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt