Panorāma

Kontrolēti dedzinās mežu, iedzīvotāji šokēti

Panorāma

G.Krēmers projektā „Dzimuši Rīgā"

Saeimā vērtē ziņojumu par Latvijas nacionālo drošību

Nacionālās drošības ziņojums: premjere uzsver iekšpolitikas nozīmi; deputāti kritizē

Saeima ceturtdien uzklausīja Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas („Vienotība”) ziņojumu par Latvijas nacionālo drošību. Premjerministre deputātiem uzsvēra, ka, ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, drošība ir viņas valdības prioritāte. Taču nacionālās drošības apdraudējums neizriet tikai no valstu politiskās rīcības, tāpēc ir nepieciešams arī izvērtēt Latvijas iekšpolitisko situāciju un ar to saistītos nacionālās drošības riskus, atgādināja Straujuma.  

Ukrainas krīze, Krievijas īstenotā tautiešu politika Latvijā, gāzes atkarība un nepietiekams aizsardzības budžets – šie ir daži no riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, kurus ikgadējā ziņojumā ceturtdien izcēla Straujuma. Daļa Saeimas deputātu ziņojumu kritizēja kā faktu salikumu bez secinājumiem un tālākas analīzes.   

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, Ministru prezidents ik gadu sniedz Saeimai pārskatu par nacionālo drošību. Apjomīgo dokumentu parlamentam iesniedza arī Straujuma, kura savā runā ieskicēja svarīgākos jautājumus. Ievadā premjerministre stāstīja par Latvijas līdzdalību kolektīvajā drošībā un par aizsardzības stiprināšanas pasākumiem.  

„Krievijas agresija Ukrainā satricinājusi Eiropas drošību un globālo starptautisko  kārtību. Kopā ar sabiedrotajiem ES, NATO un visa pasaulē Latvijas pauda skaidru nosodījumu Krievijas rīcībai. Krievijas rīcība liek visām Eiropas valstīm pārvērtēt attieksmi pret drošību, kuru mūsu iedzīvotāji jau bija pieņēmuši par pašsaprotamu,” sacīja Straujuma.

Straujuma uzsvēra, ka šādos apstākļos ir vēl nozīmīgāka Latvijas piederība NATO un nav pamata uzskatīt, ka Krievija Latvijā varētu īstenot tādas darbības kā Ukrainā – Latvija ir NATO dalībvalsts, un ar to ir jārēķinās.

„NATO un partnervalstu militārās mācības Latvijas un kaimiņvalstu teritorijās, ASV gaisa desanta rotas ierašanās, NATO iznīcinātāju skaita Baltijas gaisa telpā trīskāršošana un Baltijas apvienotā štāba elementa aktivizēšana ir bijuši konkrēti un svarīgi soļi aizsardzības stiprināšanā visā alianses teritorijā, tai skaitā Baltijas reģionā,” uzsvēra Straujuma.

Būtiskus riskus Latvijas konstitucionālajai iekārtai turpināšot radīt Krievijas tautiešu politika, kas Latvijā tiek īstenota caur vairākām nevalstiskajām organizācijām. Saeimas vēlēšanu un Eiropas prezidentūras kontekstā sarosīšoties arī dažādu valstu izlūki. 

„Vienlaikus Krievijas mērķis ir palielināt savu ietekmi Latvijā, centieni šajā virzienā jau novērojami ilgtermiņā,” norādīja premjere.

Balsojums par ziņojumu nebija nepieciešams, tomēr deputāti par to izteicās debatēs. Kritisks bija opozīcijas pārstāvis Jānis Ādamsons no „Saskaņas centra”.

Viņš pauda, ka ziņojums ir sakompilēts uz 96 lapām – sakompilēts no dažādu dienestu gada pārskatiem, un rodas iespaids, ka neviena amatpersona to kopumā nav lasījusi. Ziņojumā detalizētas sadaļas mijas ar tukšām birokrātisko frāžu sadaļām, nav secinājumu un rekomendāciju, kā uzlabot valsts drošību un cīnīties ar nākotnes izaicinājumiem, sacīja deputāts.

Viņš arī  ziņojumā saklausīja histēriju par Krievijas ārpolitiku. „Ja mēs gribam būt objektīvi, mēs visi labi saprotam, it sevišķi tie, kas pēdējā laikā ir apmeklējuši Ukrainu, ka katrai valstij tur ir savas stratēģiskas intereses – gan ASV, gan ES, gan Krievijai. Tikai  es no šī ziņojuma neesmu izlobījis, kādas stratēģiskās intereses un ko mēs aizstāvam Ukrainā?” vaicāja Ādamsons. 

Arī koalīcijas pārstāvji izteica neapmierinātību ar ziņojumu. Piemēram, Nacionālās apvienības deputāte Vineta Poriņa sacīja, ka ziņojumu rakstījušas par drošību atbildīgas personas, nevis Straujuma, un tas ir visskumjākais.

Ziņojuma ievadā Latvija nosaukta nevis par Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsti, bet par valsti starp ES un Neatkarīgo valstu sadraudzību (NVS), par Krievijas politiku rakstīts izvairīgā tonī, dažviet pieminēta Krievijas agresija, bet nav pieminēta Krimas aneksija, neapmierinātību pauda Poriņa.

 Bet deputāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka Latvija aizvien koķetē ar”iespējamiem investoriem gan „Liepājas metalurga” sakarā no Krievijas, gan kā iespējamie „Citadeles” pircēji tiek minēti Krievijas uzņēmēji, kuru sakari ar Krievijas organizēto noziedzību parādījās jau pirms gadiem 10 atklātībā”.  

Vairāki deputāti pamanīja, ka šogad ziņojumā iekļautas arī agrāk nebijušas sadaļas, piemēram par Būvniecības likumu. Arī Straujuma atzina, ka nedrīkst nepieminēt Zolitūdes traģēdiju.

Premjerministre norādīja, ka jau tagad ir skaidrs:  traģēdijai bijuši vairāki cēloņi, kas noveduši pie konkrētām sekām, tāpēc jādomā par sistēmas sakārtošanu. Premjerministre arī kārtējo reizi apsolīja, ka izmeklēšana turpinās un vainīgie no atbildības nevarēs izvairīties.  

Nacionālā drošība tika vērtēta arī no iekšpolitiskā viedokļa. Kā pozitīvo premjere norādīja, ka Latvijas ekonomika turpina augt un bezdarba rādītāji samazināties. Taču joprojām izteikta riska zona ir energoresursi, īpaši atkarība no Krievijas gāzes.

Nacionālās drošības padomes sēdē trešdien amatpersonas secināja, ka kopējais Latvijas drošības līmenis nav pazeminājies.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt