Krustpunktā

Pirmsvēlēšanu politiskā diskusija par reģionu attīstību

Krustpunktā

Premjera amata kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija

Premjera amata kandidātu pirmsvēlēšanu diskusija

NA vēlas saglabāt esošo koalīciju, «KPV LV» nestrādās «Saskaņas» premjera valdībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Nacionālā apvienība (NA) vēlētos saglabāt esošās koalīcijas kodolu, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties arī ar citiem “latviskā elektorāta” spēkiem, savukārt “KPV LV” nestrādās ar esošajām varas partijām un arī nestrādās “Saskaņas” premjera valdībā, tikmēr Reģionu apvienība sola uzreiz pēc vēlēšanām uzņemties iniciatīvu par valdības veidošanu, to Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina partiju līderi.

Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Roberts Zīle atzina, ka NA vēlas saglabāt pašreizējās koalīcijas kodolu – NA, Zaļo un Zemnieku savienību un “Vienotību”, bet neesot iebildumu strādāt arī ar citām latviskā elektorāta partijām. Pēc Zīles domām, iniciatīva par valdības veidošanu būtu jāuzņemas latviskā elektorāta partijai, kura iegūs visvairāk balsu.

Zīle piekrita – ja socioloģiskās aptaujas ir precīzas, tas nozīmē, ka “Saskaņa”, ar kuru NA nesadarbosies, iegūs visvairāk vietu 13.Saeimā, un iniciatīva par valdības veidošanu jāuzņemas otrās vietas ieguvējam.

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) premjera amata kandidāts Edvards Smiltēns savukārt norādīja, ka LRA vēlas nekavējoties uzreiz pēc vēlēšanām uzņemties iniciatīvu, lai veidotu valdību, kas strādās nacionālajās interesēs, un runātu ar visām partijām, izņemot prokremliskos spēkus. Viņš uzsvēra, ka rezultāts varētu būt “uz robežas, 50 uz 50”, tāpēc valdības veidošanas procesu nedrīkst palaist pašplūsmā un riskēt ar ģeopolitiskajām izmaiņām.  

“KPV LV” premjera amata kandidāts Aldis Gobzems savukārt sacīja, ka “KPV LV” uzvarēs un esošajai varai būs jānoliek pilnvaras, un “KPV LV” nepiedalīsies pašreizējo varas partiju “kartelī”. Tāpat “KPV LV” nepiedalīsies arī valdībā, ja to veidotu “Saskaņas” premjera amata kandidāts, un vienīgais scenārijs ir tad, “ja prezidents nosauks mūsu partijas pārstāvi – mani” kā valdības veidotāju.

Apvienības “Attīstībai/Par!” premjera amata kandidāts Artis Pabriks savukārt norādīja, ka to, kas uzņemsies valdības veidošanas iniciatīvu, noteiks vēlēšanu rezultāti, bet “Attīstībai/Par!” redz pašreizējo koalīciju kā potenciālos sadarbības partnerus un tic, ka ir vajadzīgi koalīcijai, jo var piedāvāt veiksmīgāku, efektīvāku risinājumu tām problēmām, ko pašreizējā valdība nespēj atrisināt.  

KONTEKSTS:

Saeimas vēlēšanas notiks sestdien, 6.oktobrī. Septembrī veiktā SKDS aptauja liecina, ka lielākais atbalsts aizvien bija partijai "Saskaņa" – 17,2 procenti, taču tā piedzīvojusi arī lielākās izmaiņas starp partijām ar mīnus 4,3 procentpunktiem.

Nedaudz atbalsts sarucis Zaļo un Zemnieku savienībai, ko izvēlējušies 9,4 procenti (-2,1 procentpunkts). Gandrīz  nemainīgs atbalsts ir Nacionālajai apvienībai ar 6,9 procentiem (+0,8 procentpunkti), bet mazliet sarucis partijai "KPV LV" – tagad par to balsotu 6,2 procenti (-1,3 procentpunkti). Tām ar pozitīvu tendenci pret augusta aptauju seko Jaunā konservatīvā partija ar 5,2 procentiem (+2,3 procentpunkti) un "Attīstībai/Par!" ar 5,0 procentiem (+1,9 procentpunkti). Bet "Jauno Vienotību" atbalstītu 3,8 procenti respondentu (-1,3 procentpunkti).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti